vaks

A12 aprīlis/maijs 2018

Žurnāla A12 pavasara numurā:
  • Intervija ar latgalieti Austri Mailīti, kurš projektē Mežaparka Dziesmu svētku estrādi.
  • Klavesīniste Ieva Saliete dzīvojot Latgalē, spēj pieskandināt visu pasauli.
  • Tikšanās ar dzejnieku un multimākslinieku Oskaru Orlovu jeb Raibū.
  • Par latgaliešu valodu mūža garumā – saruna ar valodnieci Lidiju Leikumu.
  • Artis Logins par grāmatu tirgošanu kā kultūras pasākumu un misiju.
  • Latgales patriots Kārlis Kazāks par reģiona skaņām, balsīm un cilvēkiem.
  • Atceramies Imantu Mikuču.
  • Stāstām, kā saglābt koka māju vecos logus.
  • Pāršķirstām Piedrujas un Indras vēstures lappuses.
  • Kāds ir zilo ezeru zemes portrets – apceļojam Latgales ezerus.
Iedvesmojieties Latvijas simtgadē, lasot žurnālu A12!
A12 abonēšanas indekss – 2472
Abonēt Latvijas Pastā vai redakcijā pa tālr. 23305181
20180315_181439

Rēzeknes Tautas teātra izrāde „Kaprona eglīte. Dīvainis. Mikroskops“

Es izsmējos, meita – vietām iesmējās, tā ir būtiska paaužu uztveres atškirība. Lai sajustu pilnībā šīs izrādes piedāvātos tekstus un aktierspēles zemtekstus, par maz zināt informatīvi par Vasilija Šukšina (1929–1974) laiku, ja nav paša padomju pieredzes. Citādi izrādes atmosfērā ienākt nevar un jāpaliek ārpusē.
Man šis durvju kods padevās ar trim atslēgas vārdiem: vodka, kažoks un zemtupelniecība. Nu krievu cilvēks tā iekārtots, ka bez, minums, 100 g nekur un nekā. Tomēr stereotipiskais preparēts dziļāk, ne velti vienu brīdi projektora attēlā pavīdēja sienas tepiķa mandala – tātad kosmiskās virsjēgas klātbūtne arī netiek nozaudēta. Tieši vodka tam nabaga cilvēkam ir izeja uz šo virsjēgu, jo citas slēgtas, tāpēc varoņi tik bieži ierauj vai ir labi ierāvuši. Bet ap šo un par šo starpstāvokli labi raisās aktierspēle, var izpausties līdz sejas grimašu niansēm, izrādē iesaistītajai trupas vīriešu kārtai tas meistarīgi padevies.
Kažoks, no kura simbolikas te īzšķetināti daudzi pavedieni (svarīgi, ka tā iekškabatā  pat pudeli var paslēpt), tomēr pirmām kārtām ir sociālā stāvokļa noteicējs. Par pretmetiem un vērtību sistēmu pastāstīts caur kažokiem – tikai atliek pievērsiet uzmanību, kas kuram mugurā, ieklausīties, kad piemin kažokus. Un novērtēt I. Apeles oriģinālo kažoku dizains (sieviešu tērpi arī ir uh!, vienkārši par kažokiem sanāca runāt vispirms), pat deja.

Read more

A12_vaks

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Read more
A12_dec_jan_6_33_voks

A12 DECEMBRIS/JANVĀRIS

Žurnāla A12 jaunajā numurā:
  • Tikšanās ar Rīgas latgalieti Agri Bitānu.
  • Dodamies uz vietu, kur saule mostas agrāk – Zilupi.
  • Saruna ar trauslo un reizē uzņēmīgo Valentīnu Svarinsku no Rēzeknes novada Griškānu pagasta.
  • Vārkavas novada Rožkalnu pagasta Jadvigovā pie Lazdānu ģimenes.
  • Par Latgales koriem piemītošo enerģiju – kordiriģents ĒrikS Čudars.
  • Ciemojamies pie seno amatu meistariem – Salimona Kipļuka un Ivetas Gabrānes, izzinām aušanas tradīcijas Rēzeknē.
  • Latgalīšu reps no Ludzas – Ivo Grigalis un Didzis Kozlovs.
  • Viesojamies pie mērķtiecīgajiem latviešiem Lielbritānijā.
  • Iepazīstam rakstnieku Jezupu Laganovski.
  • Apceļojam Latgales lingvistiskās ainavas pilsētās un ciematos.
Iedvesmojieties arī jaunajā gadā, lasot žurnālu A12!
A12 abonēšanas indekss – 2472
ABONĒT LATVIJAS PASTS SISTĒMĀ:
https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472
DSC_1061
2017.gada 16. novembrī Ludzas Novadpētniecības muzejā tika atklāta Jeļenas Rudnikas floristikas darbu izstāde “Ziedu simfonija”. Izstādes autori daudzi cilvēki ir iepazinuši gan kā dzejnieci, gan kā mākslinieci, gan floristi – , vārdu sakot, kā cilvēku, kuru daba apveltījusi ar daudziem talantiem. Pēc izglītības Jeļena Rudnika ir pedagoģe, pēc dzīves aicinājuma – māksliniece un dzejniece, bet dvēselē – floriste.
Jeļenas Rudnikas gleznas jau vairākkārt tiek izstādītas Ludzas Novadpētniecības muzejā, viņas dzejoļi tiek publicēti vietējos laikrakstos un dzejas izlasēs, tie ir atrodami arī grāmatā “Latgales krievu lirika”.
Šīs brīnišķīgās mākslinieces darbi ne vienu vien reizi ir sajūsminājuši muzeja apmeklētājus, bet šoruden mums radās iespēja iepazīt vēl vienu Rudnikas kundzes talantu – skatītāju  vērtējumam tika izstādītas neparastas gleznas. Košo krāsu vietā māksliniece ir izmantojusi ziedlapas, smilgas, zāles stiebrus un pat koku mizu. Ar tik ikdienišķi parastā dabas materiāla palīdzību viņa ir radījusi patiesi neatkārtojamus darbus.
Izstādes atklāšanāas pasākumā darbu autore apmeklētājiem stāstīja, ka savus floristikas darbus veido “ošibanu” tehnikā (presētā floristika), kas tulkojas kā gleznošana ar ziediem. Floristikas dzimtene ir Japāna. Turklāt vēsturiski ar sauso ziedu kompozīciju veidošanu nodarbojās tikai vīrieši: mūki, karavīri un muižnieki. Par to nav jābrīnās, jo, nodarbojoties, pēc mūsu izpratnes, ar tik sievišķīgu nodarbi, vīriešos tika audzināta darba mīlestība un pacietība.
Lai pilnvērtīgi iepazītu visus Jeļenas Rudnikas talantus, noteikti ir jāieklausās viņas dzejas vārsmās un melodiskajās dziesmās. Muzikālo dāvanu visiem klātesošajiem bija sagādājušas mākslinieces novadnieces, istrēnietes, Natālija Leitāne un Jeļena Kreminska. Viņu vokālā dueta “Lirika” izpildījumā skanēja dziesmas ar J. Rudnikas dzejas vārdiem.
Dzimtais Istras novads ieņem īpašu vietu mākslinieces sirdī. Savā lirikā viņa tik bieži apdzied dzimtās malas skaistumu.
Tagad J. Rudnika dzīvo ciematā Ezersala Ciblas novadā. 34 savas dzīves gadus viņa veltījusi darbam Ezersalas skolā, kur pasniedza krievu valodu un literatūru, kā arī mājturību.
Viņas bijusī kolēģe, laba draudzene Anna Kujalova atcerējās, ka viņas aizraušanās ar floristiku sākusies, pateicoties tieši Jeļenai, kura pirms aiziešanas pelnītā atpūtā kādu dienu vienkārši teica: “Savu floristikas pulciņu nododu tavas gādīgajās rokās”. No šī brīža “ziedu glezniecības pasaule” ievilka Annu Kujalovu savos tīklos. Bet, kā pati Anna atzīst, “viņai vēl nav izdevies atklāt visus meistarības noslēpumus”.
Krāsu un tēlu daudzveidība mākslinieces darbos rada Ludzas muzeja izstāžu zālē īpašu atmosfēru. Iepazīstoties ar gleznām, apmeklētāji var baudīt dzimtās Latgales skaistumu, kas veidots no tās ziedu un zāļu pušķiem.
LdNM komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītāja R. Kučāne.
RezeknesSapjuDievmatesbaznica_1944_LKMkrajums (1)

Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcai – 80

Kaspars Strods, Latgales Kultūrvēstures muzeja eksperts kultūrvēstures jautājumos

Foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma:

Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca pēc pilsētas 1944.gada 6.–7. aprīļa padomju aviācijas bombardēšanas
Otrdien, 12. decembrī, plkst. 14.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) notiks tradicionālā Vēstures mirkļu pietura ,,Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcai – 80”.
Katoļticībai Latgalē ir senas tradīcijas, kuras nostiprinājās pēc 1629.gada, kad reģions tika iekļauts Polijas-Lietuvas valsts sastāvā. Nozīmīgu lomu katoļticības attīstībā ieņēma arī Mariāņu kongregācija, kuru 1673.gadā dibināja svētais Staņislavs Papčinskis (1631–1701). Pakāpeniski attīstot savu darbību, 1924.gadā kongregācijas pārstāvji dibināja savu pārstāvniecību Latvijā. Visai drīz par vienu no kongregācijas garīgajiem centriem kļuva arī Rēzekne, kur 1932.gadā atvēra otro mariāņu klosteri Latvijas teritorijā (pirmo nodibināja Viļānos 1924.gadā).
Pieaugot draudzes locekļu skaitam, tika domāts arī par sava dievnama celtniecību. 1935.gadā pēc arhitekta P. Pavlova izstrādātā projekta aizsākās Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas celtniecības darbi, kurus uzraudzīja tēvs Juris Kārkle (1893–1972), bet 1937.gada 6. decembrī to iesvētīja Latvijas Mariāņu kongregācijas priors Benedikts Skrinda (1868–1947). Dievnams pārdzīvojis gan Otro pasaules karu, gan padomju okupācijas gadus un kļuvis par vienu no Rēzeknes centra nozīmīgākajiem vēsturiskajiem simboliem.
Pasākuma laikā kopā ar Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas priesteri Pāvelu Zeili u. c. mariāņu tēviem iepazīsim dievnama un Latvijas Mariāņu kongregācijas vēsturi.
Gaidīsim tiek visi interesenti!
fotov24

Sāksies Adventa laiks – labdarības laiks

Svētdien iedegsim pirmo svecīti Adventa vainagā. Latvijas austrumu pierobežā šajā dienā gaidāmi pasākumi. Jau vairāku gadu garumā Ludzas Romas katoļu baznīcas draudzes bērni kopā ar vecākiem gatavo Adventa vainagus ne vien savai ģimenei, bet arī labdarībai. Pirmā Adventa dienā tie tiks pārdoti par ziedojumiem, par kuriem draudze iegādāsies dāvanas bērniem no trūcīgām ģimenēm.
Pasākumi notiks visā pārdomu un gaidīšanas laikā līdz Ziemassvētkiem. Piemēram, 5.decembrī Dagdas Tautas namā būs novada Adventes Lūgšanu brokastis. Tā dalībnieki ar savu ziedojumu sniegs atbalstu Dagdas Svētā Nikolaja pareizticīgo draudzes dievnamam.
Savukārt 6.decembrī Baltinavas kultūras namā plānots Adventa koncerts ,,Sirds lūgšana’’, kurā piedalīsies Latvijas internātpamatskolu audzēkņi no Baltinavas, Rudzātiem, Raudas, Gaujienas, Palsmanes, Sveķiem, kā arī Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas.

krasainais_logo

10. storptautyskuo latgalistikys konfereņce

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembrī i 1. decembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā latgalistikys cykla nūslādzūšuo konfereņce „Myusu dīnu latgalīšu volūda“, veļteita myusu dīnu latgalīšu raksteibys pyrmuos normativuos apsprīdis 110 godu jubilejai i pošreizejūs raksteibys nūsacejumu desmit godim. Patīseibā, tū pīzeist ari organizatori, tei ir sovejūs kuortrejuo tikšonuos.
Diskusejā „Medeji Latgolā, jūs sasnīdzameiba i saturs“ sacynuots, ka ari finansiejumu latgaliskajam varams dabuot, kod individualuos i organizaceju sarunuos tys mierķtīceigi tiks praseits. Golvonuo „vāzda ar div golim“ diskusejā „Latgalīšu literaturys šudiņdīna, reitdīna voi vakardīna?“ – napīpraseitais latgaliski raksteitais vuords i autoru pošizpausme. Šudiņdīnys diskuseja „Myusu dīnu latgalīšu volūda: padareitais i doromais“.

Read more

received_953106018170626

Visvairāk Andreju ir Daugavpils pusē

Andrejs ir viens no populārākajiem personvārdiem Latvijā. Izstrādās, ka šī vārda īpašnieku ir visvairāk Daugavpils pusē. Šodien Andrejdienu Latvijā svin 20 238 Andreji, no kuriem 1361 dzīvo Daugavpilī. Tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati. Šogad pasaulē nākuši 72 Andreji, kas apliecina šī senā vīriešu vārda nezūdošo popularitāti. Tas ir grieķu cilmes vārds. Rīgā pirmo reizi minēts 1204.gadā. Arī populāros uzvārdos Latgalē ir izmantota Andreja vārda sakne, piemēram, Andžāns.
Andrejdienas pasākumi šodien notiek reģiona izglītības iestādēs, tiesa gan mazāk nekā Mārtiņdiena.

krasainais_logo

IMG_8672

Pagātnes fakti šodienai. Andrejdiena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembris – Andreji. Kalendārā tā ir zināma robežzīme – sākas Advents, jauns Baznīcas gads, tāpēc Andrejus svinējuši kā gadskārtu ieražu svētkus. Andryvs ir arī populārs latgaliešu pasaku varonis:
Andryvs beja īkrits popam poruodā. Pos pavaicoj vīnu reizi, pavaicoj ūtru, kod atdūs naudys. Andryvs vīnkuorši atbiļd, ka cytu svātdiņ. Pops gaida, gaida, brauc pats piec naudys. A Andryva sīva kai reize izvylkuse pūdeņu ar vuorūšu iudini i izlykuse iz blučeiša. Andryvs ruoda popam pūdeņu, ks pats iz blučeiša vard. Pops, tū īraudziejs, aizmiersa par naudu, suoce targavuot blučeiti. Andryvs par blučeiti papraseja capuris zalta.
Pops, nūpiercs blučeiti, līk sīvai pīvuoreit vareņu. Buoba salīk pūdā putruomus i gaļu, meklej molkys. Pops soka, lai līk pūdeņu iz blučeiša, sīva paklausa. Gaida, gaida, kai navard, tai navard. Beidzūt pops saprūt, ka Andryvs jū apmuonejs.

Read more