Andrejdiena Latvijas pierobežā

Jau kopš seniem laikiem latvieši godā ir turējuši Andrejdienu. Joprojām Latvijā viens no populārākajiem personvārdiem ir Andrejs. Valstī dzīvo  gandrīz 20 tūkstoši (19 929) šī vārda nēsātāju – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, norādot, ka šogad pasaulē nācis jau 51 Andrejs. Latgales kontekstā visvairāk Andreju dzīvo Daugavpilī – 1333. Popularitāti nav zaudējis arī Andra vārds, proti, Latvijā ir 1913 Andri. Jaundzimušo šī vārda īpašnieku tiesa gan ir mazāk – 19.

Kā vēsta foklora, Andreja diena bija zīlēšanas un burvestību laiks, vakarā tika mieloti gari un nestas dāvanas veļiem, jo oficiāli ar šo dienu beidzās veļu laiks.

Neatņemama Andreja dienas tradīcija – meitas un puiši gājuši čigānos un zīlējuši nākotni. Ticējums vēsta: ,, Andreja vakarā priekš gulēt iešanas vajaga nobērt zem gultas labību un teikt: “Svētais Andrej, parādi man manu nākamo!” Tad bez vārda runas aizmigt, kas sapņos parādīsies, tas būs izredzētais’’.  Šajā dienā arī varot noteikt, kāds laiks gaidām turpmāk. Ļaudis teic: ,,Kādi Andreji, tāda visa ziema’’.

Jau tradicionāli Andrejdiena tiek svinēta Rēzeknes novada Dricānu pagastā, rīkojot pasākumu –  Folkloras kopu sadziedāšanās ,,Andrejdīna Dricānūs”. Diemžēl daudzviet citur Andreja dienas pasākumi vairs nav aktuāli.

 

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.