No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Read more

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Read more

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Read more

Starptautiskā veco ļaužu diena apliecina pasaules novecošanos

ANO Ģenerālā asambleja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu izsludināja 1991.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašlaik pasaulē cilvēku skaits, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, ir vairāk nekā 600 miljoni. Nākamajos 40 gados tas trīskāršosies. Pozitīvā ziņa – Eiropā līdztekus vidējais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus sievietēm un 75 gadus vīriešiem.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā Latgalē cilvēku skaits pēc 65 gadu vecuma ir 57 362, kas sastāda 21,7% no visiem iedzīvotājiem. Bēdīgā ziņa – no tiem 38 771 sieviete un tikai 18 591 vīrietis.

Jauns raidījums “Laika leigučuos”

No 10. oktobra trešdienās plkst. 19:00 Dautkom TV un no 11.oktobra ceturtdienās 17:30 Re:TV kanālā būs skatāms jauns, unikāls raidījums latgaliešu valodā, ko veido Latgolys entuziastu grupa Biļdis- “Laika leigučuos” (latv. laika šūpolēs). Tajā tiks vēstīts par Latgali – sākot no Latvijas neatkarīgas atgūšanas līdz pat mūsdienām, analizējot un salīdzinot vēsturiskajos videomateriālos attēloto ar situāciju šodien, veidojot Latgales  spilgtāko personību kultūrā un politikā portretus, ieskatoties Latgales kultūrtelpas aktualitātēs. Raidījums veidots par godu Latvijas valsts simtgadei, stiprinot piederību Latvijas valstij un ceļot latgalisko pašapziņu.

Raidījumu veidos 3 rubrikas – “Viesturis olūtā”, “Latgolai nūzeimeiga personeiba” un “Latgolys kulturtelpys aktualitatis”. Read more

Portāls lakuga.lv pēta Saeimas deputātu kandidātu solījumus latgaliešu valodas situācijas uzlabošanai

2018.gada 27.septembrī

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” pēta partiju programmas un tajās iekļautos piedāvājumus latgaliskās kultūras attīstībai un partiju Latgales sarakstu līderu viedokļus par darāmajiem darbiem latgaliešu valodas situācijas uzlabošanai.

Oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir vismaz trešās pēc kārtas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurās tiek izspēlēta latgaliskā kārts. Latgaliešu valodas un latgaliskās kultūras jautājumus četri politiskie spēki iekļāvuši savās 13. Saeimas vēlēšanu programmās. Dažas partijas potenciālos vēlētājus izvēlējušās uzrunāt latgaliski – partiju profilos sociālajos tīklos, bukletos, skrejlapās un avīzēs var atrast tekstus latgaliešu rakstu valodā. Tiesa gan, ne visas partijas piegājušas atbildīgi latgalisko tekstu sagatavošanā, tos publicējot ar pareizrakstības kļūdām, par spīti tam, ka jau vairāk nekā 10 gadus ir pieejami Latgaliešu rakstības noteikumi.

Portāls lakuga.lv noskaidrojis arī partiju Latgales sarakstu līderu viedokļus, ko viņi ir gatavi darīt latgaliešu valodas sitācijas uzlabošanai, ja tiks ievēlēti 13. Saeimā. Saeimas deputātu kandidāti sola iestāties par latgaliešu valodas mācīšanu skolās, arī par skolas atvēršanu, kurā mācības notiktu tikai latgalski, tāpat paredz veicināt latgaliešu valodas lietojumu saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, palielināt saturu latgaliski medijos, iestāties par reģionālās valodas statusa piešķiršanu latgaliešu valodai u.c. Read more

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Radošajā konkursā ,,Govju parāde’’ Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis ir viens no labākajiem Latvijā

Harijs Ločmelis ir ieguvis 2.vietu biedrības ,,Siera klubs” sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centru ,,Ogres tehnikums” rīkotajā radošo darbu konkursā ,,Govju parāde”. Kopumā konkursā piedalījās 18 mākslas un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi no visas Latvijas, iesniedzot 30 darbus.

Sestdien, 8.septembrī Latvijas simtgades pasākumā ,,Lauki ienāk pilsētā” Rīgā, 11.novembra krastmalā ne vien bija apskatāmi konkursa dalībnieku darbi, bet arī tika sumināti pirmo trīs vietu ieguvēji, viņu vidū arī Harijs. Read more

Skolēniem jauna – kultūras soma

No 2018. gada septembra visā Latvijā sākas LR Kultūras ministrijas rīkotā iniciatīva “Latvijas skolas soma”, kurā iesaistīsies vairāk nekā 200 000 bērni un jaunieši, sniedzot iespēju pieredzēt un iepazīt Latvijas vērtības caur dažāda veida kultūras piedāvājumu. Tas paredz spēcināt jaunās paaudzes valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti.

Inese Dundure, Gaisma pirkstu galos, papīrs, jaukta tehnika.

Latgales Kultūrvēstures muzejs “Latvijas skolas somas” ietvaros šajā mācību gadā piedāvā iepazīt vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības, kas veidotas ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu kultūrizglītību caur kultūrvēsturisko notikumu, kultūras mantojuma un nacionālo vērtību apguves procesu. Skolēni tiek aicināti piedalīties 17 muzejizglītībā balstītās programmās. Read more