Starptautiskā veco ļaužu diena apliecina pasaules novecošanos

ANO Ģenerālā asambleja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu izsludināja 1991.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašlaik pasaulē cilvēku skaits, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, ir vairāk nekā 600 miljoni. Nākamajos 40 gados tas trīskāršosies. Pozitīvā ziņa – Eiropā līdztekus vidējais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus sievietēm un 75 gadus vīriešiem.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā Latgalē cilvēku skaits pēc 65 gadu vecuma ir 57 362, kas sastāda 21,7% no visiem iedzīvotājiem. Bēdīgā ziņa – no tiem 38 771 sieviete un tikai 18 591 vīrietis.

Jauns raidījums “Laika leigučuos”

No 10. oktobra trešdienās plkst. 19:00 Dautkom TV un no 11.oktobra ceturtdienās 17:30 Re:TV kanālā būs skatāms jauns, unikāls raidījums latgaliešu valodā, ko veido Latgolys entuziastu grupa Biļdis- “Laika leigučuos” (latv. laika šūpolēs). Tajā tiks vēstīts par Latgali – sākot no Latvijas neatkarīgas atgūšanas līdz pat mūsdienām, analizējot un salīdzinot vēsturiskajos videomateriālos attēloto ar situāciju šodien, veidojot Latgales  spilgtāko personību kultūrā un politikā portretus, ieskatoties Latgales kultūrtelpas aktualitātēs. Raidījums veidots par godu Latvijas valsts simtgadei, stiprinot piederību Latvijas valstij un ceļot latgalisko pašapziņu.

Raidījumu veidos 3 rubrikas – “Viesturis olūtā”, “Latgolai nūzeimeiga personeiba” un “Latgolys kulturtelpys aktualitatis”. Read more

Portāls lakuga.lv pēta Saeimas deputātu kandidātu solījumus latgaliešu valodas situācijas uzlabošanai

2018.gada 27.septembrī

Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” pēta partiju programmas un tajās iekļautos piedāvājumus latgaliskās kultūras attīstībai un partiju Latgales sarakstu līderu viedokļus par darāmajiem darbiem latgaliešu valodas situācijas uzlabošanai.

Oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir vismaz trešās pēc kārtas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurās tiek izspēlēta latgaliskā kārts. Latgaliešu valodas un latgaliskās kultūras jautājumus četri politiskie spēki iekļāvuši savās 13. Saeimas vēlēšanu programmās. Dažas partijas potenciālos vēlētājus izvēlējušās uzrunāt latgaliski – partiju profilos sociālajos tīklos, bukletos, skrejlapās un avīzēs var atrast tekstus latgaliešu rakstu valodā. Tiesa gan, ne visas partijas piegājušas atbildīgi latgalisko tekstu sagatavošanā, tos publicējot ar pareizrakstības kļūdām, par spīti tam, ka jau vairāk nekā 10 gadus ir pieejami Latgaliešu rakstības noteikumi.

Portāls lakuga.lv noskaidrojis arī partiju Latgales sarakstu līderu viedokļus, ko viņi ir gatavi darīt latgaliešu valodas sitācijas uzlabošanai, ja tiks ievēlēti 13. Saeimā. Saeimas deputātu kandidāti sola iestāties par latgaliešu valodas mācīšanu skolās, arī par skolas atvēršanu, kurā mācības notiktu tikai latgalski, tāpat paredz veicināt latgaliešu valodas lietojumu saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, palielināt saturu latgaliski medijos, iestāties par reģionālās valodas statusa piešķiršanu latgaliešu valodai u.c. Read more

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Uzvārdi – lakmusa liecība

Publicēts: A12 1/34 2018 februāris marts
Autors: Aivars Berķis. Foto: Vilnis Slūka

Atrodi darbu, kas patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā! Tāda ir populārā demogrāfa Ilmāra Meža atbilde uz jautājumu, kā un pa kuru laiku iespējams tik ļoti daudz paveikt: vadīt Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju, noturēt sabiedrības un politiķu interešu epicentrā jautājumu par mūsu tautas saglabāšanās izredzēm un papildu tam meklēt, analizēt un apkopot ziņas par 4000 uzvārdiem grāmatai „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale“. Tā laista klajā 2017. gada nogalē. Read more

Radošajā konkursā ,,Govju parāde’’ Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis ir viens no labākajiem Latvijā

Harijs Ločmelis ir ieguvis 2.vietu biedrības ,,Siera klubs” sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centru ,,Ogres tehnikums” rīkotajā radošo darbu konkursā ,,Govju parāde”. Kopumā konkursā piedalījās 18 mākslas un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi no visas Latvijas, iesniedzot 30 darbus.

Sestdien, 8.septembrī Latvijas simtgades pasākumā ,,Lauki ienāk pilsētā” Rīgā, 11.novembra krastmalā ne vien bija apskatāmi konkursa dalībnieku darbi, bet arī tika sumināti pirmo trīs vietu ieguvēji, viņu vidū arī Harijs. Read more

Skolēniem jauna – kultūras soma

No 2018. gada septembra visā Latvijā sākas LR Kultūras ministrijas rīkotā iniciatīva “Latvijas skolas soma”, kurā iesaistīsies vairāk nekā 200 000 bērni un jaunieši, sniedzot iespēju pieredzēt un iepazīt Latvijas vērtības caur dažāda veida kultūras piedāvājumu. Tas paredz spēcināt jaunās paaudzes valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti.

Inese Dundure, Gaisma pirkstu galos, papīrs, jaukta tehnika.

Latgales Kultūrvēstures muzejs “Latvijas skolas somas” ietvaros šajā mācību gadā piedāvā iepazīt vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības, kas veidotas ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu kultūrizglītību caur kultūrvēsturisko notikumu, kultūras mantojuma un nacionālo vērtību apguves procesu. Skolēni tiek aicināti piedalīties 17 muzejizglītībā balstītās programmās. Read more

Pāri Daugavai no Sventes ar automašīnu pa dzelzceļa tiltu

Sventes metāla kniedētu kopņu konstrukcijas tilts pāri Daugavai autobraucējiem ir slēgts, jo ir uzsākti tā remontdarbi. Tagad tikt pāri Daugavai iespējams pa pagaidu apbraucamo tiltu – dzelzceļa tiltu, kurš ir piemērots: demontētas sliedes un uzliktas koka konstrukcijas. Kā informē Daugavpils novada pašvaldība, Sventes tilta atjaunošanā tiek ieguldīti 1,38 miljoni eiro.

Jāpiebilst, ka šo tiltu 1965.gadā uzbūvēja toreiz PSRS Aizsardzības ministrija. Autoceļa brauktuvi no dzelzceļa satiksmes sliežu ceļa norobežo kopnes. Tilta garums ir 324,4 metri.

Šmakovkas muzejā Daugavpilī notiks filmas “Latgalīši Pīterpilī” pirmizrāde

6.septembrī, plkst. 18.00, Šmakovkas muzejā Daugavpilī (Rīgas ielā 22a) interesenti tiek aicināti uz dokumentālās filmas “Latgalīši Pīterpilī” (“Latgalieši Pēterpilī”) pirmizrādi.

Dokumentālās filmas 2 sērijās skatītājiem būs iespēja izdzīvot līdzi stāstam par Latgales nacionālās atmodas  darbinieku, latgaliešu nacionālās pašapziņas veidotāju – Franča Trasuna, Franča Kempa,  Andrīva Jūrdža, brāļu Skrindu, Nikodema Rancāna, Staņislava Kambala, Pētera Līpiņa, Konstances Daugules un Ignata Asāna gaitām Krievijas impērijas galvaspilsētā. Filmas veidotāji skatītājiem dos iespēju ielūkoties galveno varoņu sadzīves un darba gaitās, un  iejusties tā laika atmosfērā, tādejādi labāk izprotot šo ievērojamo personību dzīves cilvēcisko pusi. Bez tam filmā tiks stāstīts arī par Katrīnu I, kuras izcelsme esot Latgalē, cara Nikolaja II sulaini – latgalieti, no Barkavas nākušo Aloizu Lauri Trūpu. Filmas veidotāji aplūkos arī dzelzceļa līnijas Pēterburga – Varšava (1860.g.) un optiskā telegrāfa Pēterburga – Varšava, kas šķērsoja tagadējo Latgales teritoriju, nozīmīgumu u.c. faktus. Read more

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Read more