Rēzeknes un Narvas kopīgās robežlīnijas

Inga Čekša-Ratniece, Māris Justs

Kaut arī Latvijas Rēzekne un Igaunijas Narva atrodas 418 km attālumā viena no otras, abām pilsētām ir kopīgas iezīmes. Šīs robežlīnijas īpaši vērojamas pēc 2.pasaules kara. Abas pilsētas ļoti cieta kara laikā. No lielās Padomju Savienības uz tām pārsvarā sabrauca jaunatne. ,,Pirms kara tā bija kā skaista vecpilsēta. To būvējuši dāņi un zviedri. Vecas mājas bija kaut kas līdzīgs vecajai Tallinas daļai. Līdz mūsdienām palikušās tikai kādas 5 pirmskara ēkas. Karš iznīcināja visas baznīcas, bet tās, kuras nepaspēja, nojauca padomju vara. Te dzīvo pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi un citas konfesijas. Esošie daudzstāvu nami uzbūvēti 50.-80.gados’’, tā par Narvu stāsta pilsētas uzņēmējs Aleksandrs Broks. Arī Rēzeknē ieradās uz dzīvi cilvēki no lielās kaimiņvalsts, arī te tika būvētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un rūpnīcas. Abas pilsētas kļuva par rūpniecības centriem, izveidojoties maizes, piena kombinātiem, metālapstrādes un citu jomu fabrikām. Tādējādi 90.gadu beigās gan Rēzekne Latvijā, gan Narva Igaunijā piedzīvoja lielāko krīzi: rūpnīcas likvidētas, liels bezdarba līmenis. Joprojām abām pilsētām seko rūpniecības rēga ēna, sarūkot iedzīvotāju skaitam. Kā norāda Narvas uzņēmējs Aleksandrs Broks, cilvēki, īpaši gados jaunie ,,aizbrauca uz Somiju, Lielbritāniju. Tagad robežas ir atvērtas. Pensionāri palika, no kuriem vairums pārvācās uz dzīvi mazdārziņos’’. Arī rēzeknieši peļņas nolūkos ir izvēlušies vairāk Lielbritāniju, dodas arī uz Īriju, Vāciju un Norvēģiju.

Foto: Narvas pilsētas skati, informācijas valoda, uzņēmums Nakro.

 

 

 

 

 

 

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.