Tag: #Anna Rancāne

Šodien Annas Rancānes jaunās grāmatas ,,Prīca i klusiešona” atvēršanas svētki

Tā ir Annas Rancānes jau astotā dzejas grāmata. Lasāmi no 2012.gada  tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Grāmatu ,,Prīca i klusiešona” papildina mākslinieces Gundegas Rancānes gleznas, tās maketu izstrādāja Daina Salmiņa, grāmatas literārā redaktore ir Ilze Sperga.

Dzejniece, žurnāliste Anna Rancāne dzimusi Miglinieku ciema Liuzenieko. Publicējas kopš 1975.gada. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē un M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Strādājusi par izdevniecības ,,Liesma” redaktori, bija Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja, vēlāk laikraksta ,,Latgales Laiks’’ galvenā redaktore, kā arī laikraksta ,,Diena” reģionālā korespondente. Pašlaik ir Rēzeknes novada mājas lapas satura redaktore, kā arī raksta žurnālam A12. Read more

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Read more

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Read more

DABAS UN CILVĒKU SINERĢIJA

Anna Rancāne, Foto: Māris Maskalāns

2017. gadā Latgalē ir vēl viena svarīga jubileja – aprit desmit gadi Rāznas Nacionālajam parkam (RNP), lielākajai un nozīmīgākajai aizsargājamai dabas teritorijai Austrumlatvijā. Tas ir izveidots, lai saglabātu dabas vērtības un raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi plašā apvidū, kura centrā ir par Latgales jūru dēvētais Rāznas ezers. RNP teritorija, 59 615 ha, ir pārpilni ar skaistām ainavām, teiksmainiem pilskalniem un gleznainiem ezeriem, krāšņiem mežiem un pļavām, kur atrodamas retas fl oras un faunas vērtības, taču par dabas bagātību krātuvi ar pilnām tiesībām varētu saukt visu Latgali. Kur vēl vienkopus salīdzināmi nelielā valsts teritorijā var atrast gan lielākos un dziļākos ezerus, augstākos paugurus, gan dižākās upes – likteņupes Daugavas neskartos lokus un Lubāna mitrāja plašumus! Kā uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda zeize, Latgales lielākā vērtība ir tieši sinerģija, kas ir izveidojusies starp dabu un cilvēku. Read more