Tag: #Inga Čekša Ratniece

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Read more

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Read more

A12 jūnijs/jūlijs 2018

Žurnāla A12 jaunais numurs ar vasaras smaržu:

  • Dziesmu un deju svētku vēstneši Mārtiņš, Elīna un Gundega Kiščenko, viņi Lūznavā arī veido latgalisku viesu māju.
  • Jauna rubrika par logu mežģīnēm nu jau atstātās un sabrukušās koka mājās.
  • Tikšanās ar starptautiskā džeza mākslinieku konkursa uzvarētāju Matīsu Čudaru, viņa saikne ar Bērzgali.
  • Saruna ar etnomuzikologi Andu Beitāni un viņas grāmatu par Ziemeļlatgales dziesmas spēku, kuru tagad iepazīst pat Vīnē.
  • Intervija ar dzejnieku un publicistu Viktoru Avotiņu.
  • Jauna rubrika par sievieti vadošā amatā – bijusī Balvu rajona pašvaldības vadītāja Regīna Kuļša.
  • Kaņepju skola starp Viļāniem un Varakļāniem, kuru izveidojuši rīdzinieks un portugāliete.
  • Dziesmu svētki Latgalē vēstures lappusēs un fotogrāfijās.
  • Draudzības velobrauciens 100 km pa Latgali Latvijas simtgadei.

Iedvesmojieties, lasot žurnālu A12!

Abonēt Latvijas Pastā vai redakcijā pa tālr. 23305181

Žurnāla A12 tirdzniecības vietas.

 

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Read more

Zilupē ir lielākā zirgaudzētava Latvijā

Inga Čekša-Ratniece
Tā atrodas Zilupes novada Zaļesjes pagasta Lomošos, blakus Latvijas – Krievijas robežai. Izveidota jau 1982.gadā, kurā dzimuši un izaudzināti daudzi pasaules slavu iemantojuši zirgi. Šobrīd audzētavā ir ap 100 tīršķirnes zirgiem, pārsvarā Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Zirgi paredzēti sportam – konkūra un iejādes disciplīnās. Stāsta zirgaudzētājs Roberts Škapars:
Gribam atjaunot Zilupes zirgaudzētavas vārdu un nest to tālāk pasaulē. Latgales vide ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Ne tikai Latgales vide, bet kopumā visa Latvija ir ļoti laba zirgaudzēšanai. Mums vēl viena zirgaudzētava ir Pierīgā. Spējam izaudzēt ļoti labus zirgus, pat lielākās Eiropas valstis pērk no mums. Vairāki ir kļuvuši par olimpiešiem. Te, pierobežā, ir diezgan viegli būt uzņēmīgam, jo uzņēmīgi ir vietējie iedzīvotāji. Var redzēt, ka cilvēki iet, dara un galvenais, ka nesūdzas, saprotot, ka ar sūdzēšanos tālu netiks, un darbi paši nedarīsies. Uzņēmējam, kurš grib sekmīgi darboties te, jābūt atvērtam un labestīgam. Tad viņš būs gaidīts un atbalstīts. Tādi paši ir pierobežas vietējie iedzīvotāji.

Read more

Zilupes bibliotēkā iegriežas arī ārzemnieki

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Tā žurnālam A12 stāsta Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa.  Visbiežāk tie ir amerikāņi un vācieši, kuri Latvijas – Krievijas robežu šķērso  Terehovas robežkontroles punktā.
Turpina Nadežda Ļemeševa:
Bibliotēkā ir daudz grāmatu.  Pašlaik ieviešam elektronisko katalogu. Lasītājus skaits – ap 800. Tie ir dažādi vecumi, sākot no pirmsskolas vecuma līdz sievām un vīriem labākajos gados.  Vecākajam lasītājam ir 87 gadi. Bibliotēkā ir divas nodaļas – bērnu un pieaugušo. Pie mums visvairāk lasa daiļliteratūru. Agrāk bija savādāka situācija, jo vairāk lasīja bērni, viņi gatavoja dažādus referātus, bet tagad – nē. Grāmatas ir krievu un latvieši valodā. Angļu valodā maz, jo nelasa. 1000,00 EUR katru gadu piešķir pašvaldība. Pasūtam arī presi, pārsvarā vietējo. Centralizēti no izdevniecībām saņemam grāmatas. Mums ir 10 datori ar interneta pieslēgumu. Vai internets ir konkurents grāmatām, iespējams, ka – jā. Arī cilvēku paliek mazāk. Tātad mazāk lasītāju. Agrāk viņu skaits pārsniedza tūkstoti.     Read more

Zilupes bitenieks

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Pjotrs Goršanovs bitenieks ir jau trešajā paaudzē. Viņa bišu dravas atrodas dzimtajās mājās Ludzas novada Briģu pagasta Klišu ciema Bišu kalnā – pašā pierobežas zonā. Tāpēc dažkārt uzrodas medus kvalitātes eksperti – lāči no Krievijas. Pjotrs rāda 2010.gada vietējo laikrakstu, kad lāči izpostīja bišu mājas, jo viņiem jau nevajagot vīzu, lai šķērsotu robežu. Tā četrus gadus viņa bišu dravā ciemojās ķepaiņi. Pēdējos gados nav manīti. Bieži biškopim ir jādodas pārraudzīt savas bišu saimes, kas atrodas 10 km attālumā no dzīvesvietas Zilupē.
Pjotrs:
Mana dzīve ir šeit, Zilupē, un bišu dravās. Neesmu braucis projām, ja nu vienīgi, kad mācījos Malnavā. Jā, bija jaunībā doma aizbraukt darbā uz Baikāla-Amūras maģistrāli jeb BAM, bet tad vēl mācījos. Vēlāk jau vairs negribējās. No tehnikuma strādāt Zilupē nokļuvu pēc sadales. Šī māja man ir mantojumā no tantes. Agrāk te bija arī sava saimniecība – zirgs un govs. Tagad nav spēka. Bet ar bitēm ir paticis nodarboties vienmēr. Ar tām darbojās jau mans tēvs, arī vectēvs.  Tēvs bija kolhoza biškopis. Mūžībā aizgāja 83 gadu vecumā. Kā viņš projām, tā visas bites nomira.  Man bija jāsāk no nulles. Bites man ir kā ieradums, pat kā narkotika, bez kuras nevar. Citam tā ir makšķerēšana, man – biškopība. Bija pat 50 bišu saimes. Šogad palika tikai 14, jo nelabvēlīgi laika apstākļi: slikta iepriekšējā vasara un ziema, šogad bija lietaina vasara. Tāpēc maz medus. Pietiek sev, ir arī daudz radinieku Krievijā un Austrijā, Rīgā, kur vien viņu mums nav. Medus patīk visiem.

Read more

Viļakas Valsts ģimnāzija tiek nominēta Skolu reitingā 2017

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Māris Justs
Ja centralizētajos eksāmenos vidējais valstī ir 49,10%, mums – vidējais 65,68%. Absolventi sekmīgi iestājas augstskolās. Lielākoties dodas studēt uz Rīgu, mācās arī  robežsargos – tā žurnālam A12 pirms jaunā mācību gada stāstīja Viļakas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.
Valsts ģimnāziju kopvērtējumā no 27 ģimnāzijām  Viļakas Valsts ģimnāzija ir 11. vietā.
Skolu reitinga balvu pasniegšanas pasākumā, kurš šajā nedēļā notika Vidzemes koncertzālē ,,Cēsis”, Viļakas Valsts ģimnāzija apbalvojumu saņēma divās nominācijās: matemātikā – par labāko sniegumu pilsētu grupā, arī latviešu valodā – izaugsmes balvu ģimnāziju grupā.
Pasākuma iniciators un organizators ir Draudzīgā aicinājuma fonds. Vērtējums tiek balstīts uz skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Šogad konkursā tika nominēta Latvijas 51 skola četrās nominācijās: ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, proti, tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.

Read more