Tag: #Latgale

Viļakas novada muzejs aicina apmeklēt starptautisko izstādi

No 2018.gada 25.oktobra līdz 2019.gada 24.februārim Kultūras un radošo industriju centrā Klostera ielā 1,Viļakā, būs skatāma starptautiskā arheoloģijas izstāde – „Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”, “Tak daleko, a tak blisko: Łotwa i Polska. Więcejniż 100 lat wspólnejhistorii”,  (“Latvia and Poland: so far away and yet so close. More than 100 years o fcommon history”).
Viļakas apkārtne ir cieši saistīta ar poļu muižniekiem un poļu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Poļi ir devuši milzīgu ieguldījumu ne tikai poļu kultūras attīstībā, bet arī Viļakas apkārtnes senatnes izpētē, kad šo zemi apdzīvoja senie latgaļi. Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Valsts arheoloģijas muzeju Varšavā, kurā strādā vieni no vadošajiem Eiropas arheologiem.

19.gs beigās Marienhauzenā un tās apkārtne poļu zinātnieks Z.Glogers veica arheoloģiskos izrakumus un atrada vairākas senlietas, kuras aizveda sev līdzi uz Poliju. Tas ir bagātīgs arheoloģiskais materiāls par Viļakas apkārtnes dzīvi un kultūru no 13.gs-16.gs. Izstādes idejas autors ir Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars. Kā izstādes pirmā pieturvieta izvēlēta  tieši Viļaka, jo lielākā daļa arheoloģiskā materiāla nāk no Viļakas novada senkapiem. Read more

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Read more

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Read more

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Read more

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Read more

Starptautiskā veco ļaužu diena apliecina pasaules novecošanos

ANO Ģenerālā asambleja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu izsludināja 1991.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašlaik pasaulē cilvēku skaits, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, ir vairāk nekā 600 miljoni. Nākamajos 40 gados tas trīskāršosies. Pozitīvā ziņa – Eiropā līdztekus vidējais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus sievietēm un 75 gadus vīriešiem.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā Latgalē cilvēku skaits pēc 65 gadu vecuma ir 57 362, kas sastāda 21,7% no visiem iedzīvotājiem. Bēdīgā ziņa – no tiem 38 771 sieviete un tikai 18 591 vīrietis.

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Read more

A12 jūnijs/jūlijs 2018

Žurnāla A12 jaunais numurs ar vasaras smaržu:

  • Dziesmu un deju svētku vēstneši Mārtiņš, Elīna un Gundega Kiščenko, viņi Lūznavā arī veido latgalisku viesu māju.
  • Jauna rubrika par logu mežģīnēm nu jau atstātās un sabrukušās koka mājās.
  • Tikšanās ar starptautiskā džeza mākslinieku konkursa uzvarētāju Matīsu Čudaru, viņa saikne ar Bērzgali.
  • Saruna ar etnomuzikologi Andu Beitāni un viņas grāmatu par Ziemeļlatgales dziesmas spēku, kuru tagad iepazīst pat Vīnē.
  • Intervija ar dzejnieku un publicistu Viktoru Avotiņu.
  • Jauna rubrika par sievieti vadošā amatā – bijusī Balvu rajona pašvaldības vadītāja Regīna Kuļša.
  • Kaņepju skola starp Viļāniem un Varakļāniem, kuru izveidojuši rīdzinieks un portugāliete.
  • Dziesmu svētki Latgalē vēstures lappusēs un fotogrāfijās.
  • Draudzības velobrauciens 100 km pa Latgali Latvijas simtgadei.

Iedvesmojieties, lasot žurnālu A12!

Abonēt Latvijas Pastā vai redakcijā pa tālr. 23305181

Žurnāla A12 tirdzniecības vietas.