Tag: Maris Justs

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Read more

Pagātnes fakti šodienai. Andrejdiena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembris – Andreji. Kalendārā tā ir zināma robežzīme – sākas Advents, jauns Baznīcas gads, tāpēc Andrejus svinējuši kā gadskārtu ieražu svētkus. Andryvs ir arī populārs latgaliešu pasaku varonis:
Andryvs beja īkrits popam poruodā. Pos pavaicoj vīnu reizi, pavaicoj ūtru, kod atdūs naudys. Andryvs vīnkuorši atbiļd, ka cytu svātdiņ. Pops gaida, gaida, brauc pats piec naudys. A Andryva sīva kai reize izvylkuse pūdeņu ar vuorūšu iudini i izlykuse iz blučeiša. Andryvs ruoda popam pūdeņu, ks pats iz blučeiša vard. Pops, tū īraudziejs, aizmiersa par naudu, suoce targavuot blučeiti. Andryvs par blučeiti papraseja capuris zalta.
Pops, nūpiercs blučeiti, līk sīvai pīvuoreit vareņu. Buoba salīk pūdā putruomus i gaļu, meklej molkys. Pops soka, lai līk pūdeņu iz blučeiša, sīva paklausa. Gaida, gaida, kai navard, tai navard. Beidzūt pops saprūt, ka Andryvs jū apmuonejs.

Read more

Pagātnes fakti šodienai. Ziemas aukstumi.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Agrāk Latgalē šai laikā parasti jau gaidīja aukstumu ar pamatīgiem mīnus grādiem un nepacietīgi gaidīja, kad pa īstam aizsals tuvējais ezers. Šāda interese par aizsaluša ezera ledus kvalitāti saistīta ar praktiskiem nolūkiem – īsināt garo apkārtceļu, ejot vai braucot ar zyrgu taisni. Ziemas mēnešos zilo ezeru zemes ainavai raksturīgi balti plašumi, krustu šķērsu nopēdoti dažādos virzienos.
Latgalieša vārdu krājumā daudz dažādu apzīmējumu sasaluma niansēm, piemēram: izpeils – virs ledus satecējis un biezā slānī sasalis ūdens; pagrauda/pagrauzde – tukšums starp ledu un ūdeni; zlaugzne – ledus virsējā ūdens plāna sasaluma kārtiņa; nūmizēt – noklāties ar plānu ledus kārtiņu; sarksne/sarkšni – sērsna; ladonka – ledus gabals, arī braukāšanai no kalna ragavu vietā u. c.

Read more

Zilupes bibliotēkā iegriežas arī ārzemnieki

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Tā žurnālam A12 stāsta Zilupes pilsētas bibliotēkas vadītāja Nadežda Ļemeševa.  Visbiežāk tie ir amerikāņi un vācieši, kuri Latvijas – Krievijas robežu šķērso  Terehovas robežkontroles punktā.
Turpina Nadežda Ļemeševa:
Bibliotēkā ir daudz grāmatu.  Pašlaik ieviešam elektronisko katalogu. Lasītājus skaits – ap 800. Tie ir dažādi vecumi, sākot no pirmsskolas vecuma līdz sievām un vīriem labākajos gados.  Vecākajam lasītājam ir 87 gadi. Bibliotēkā ir divas nodaļas – bērnu un pieaugušo. Pie mums visvairāk lasa daiļliteratūru. Agrāk bija savādāka situācija, jo vairāk lasīja bērni, viņi gatavoja dažādus referātus, bet tagad – nē. Grāmatas ir krievu un latvieši valodā. Angļu valodā maz, jo nelasa. 1000,00 EUR katru gadu piešķir pašvaldība. Pasūtam arī presi, pārsvarā vietējo. Centralizēti no izdevniecībām saņemam grāmatas. Mums ir 10 datori ar interneta pieslēgumu. Vai internets ir konkurents grāmatām, iespējams, ka – jā. Arī cilvēku paliek mazāk. Tātad mazāk lasītāju. Agrāk viņu skaits pārsniedza tūkstoti.     Read more

Zilupes bitenieks

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Pjotrs Goršanovs bitenieks ir jau trešajā paaudzē. Viņa bišu dravas atrodas dzimtajās mājās Ludzas novada Briģu pagasta Klišu ciema Bišu kalnā – pašā pierobežas zonā. Tāpēc dažkārt uzrodas medus kvalitātes eksperti – lāči no Krievijas. Pjotrs rāda 2010.gada vietējo laikrakstu, kad lāči izpostīja bišu mājas, jo viņiem jau nevajagot vīzu, lai šķērsotu robežu. Tā četrus gadus viņa bišu dravā ciemojās ķepaiņi. Pēdējos gados nav manīti. Bieži biškopim ir jādodas pārraudzīt savas bišu saimes, kas atrodas 10 km attālumā no dzīvesvietas Zilupē.
Pjotrs:
Mana dzīve ir šeit, Zilupē, un bišu dravās. Neesmu braucis projām, ja nu vienīgi, kad mācījos Malnavā. Jā, bija jaunībā doma aizbraukt darbā uz Baikāla-Amūras maģistrāli jeb BAM, bet tad vēl mācījos. Vēlāk jau vairs negribējās. No tehnikuma strādāt Zilupē nokļuvu pēc sadales. Šī māja man ir mantojumā no tantes. Agrāk te bija arī sava saimniecība – zirgs un govs. Tagad nav spēka. Bet ar bitēm ir paticis nodarboties vienmēr. Ar tām darbojās jau mans tēvs, arī vectēvs.  Tēvs bija kolhoza biškopis. Mūžībā aizgāja 83 gadu vecumā. Kā viņš projām, tā visas bites nomira.  Man bija jāsāk no nulles. Bites man ir kā ieradums, pat kā narkotika, bez kuras nevar. Citam tā ir makšķerēšana, man – biškopība. Bija pat 50 bišu saimes. Šogad palika tikai 14, jo nelabvēlīgi laika apstākļi: slikta iepriekšējā vasara un ziema, šogad bija lietaina vasara. Tāpēc maz medus. Pietiek sev, ir arī daudz radinieku Krievijā un Austrijā, Rīgā, kur vien viņu mums nav. Medus patīk visiem.

Read more

Viļakas Valsts ģimnāzija tiek nominēta Skolu reitingā 2017

Inga Čekša-Ratniece, Foto:  Māris Justs
Ja centralizētajos eksāmenos vidējais valstī ir 49,10%, mums – vidējais 65,68%. Absolventi sekmīgi iestājas augstskolās. Lielākoties dodas studēt uz Rīgu, mācās arī  robežsargos – tā žurnālam A12 pirms jaunā mācību gada stāstīja Viļakas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Veneranda Medne.
Valsts ģimnāziju kopvērtējumā no 27 ģimnāzijām  Viļakas Valsts ģimnāzija ir 11. vietā.
Skolu reitinga balvu pasniegšanas pasākumā, kurš šajā nedēļā notika Vidzemes koncertzālē ,,Cēsis”, Viļakas Valsts ģimnāzija apbalvojumu saņēma divās nominācijās: matemātikā – par labāko sniegumu pilsētu grupā, arī latviešu valodā – izaugsmes balvu ģimnāziju grupā.
Pasākuma iniciators un organizators ir Draudzīgā aicinājuma fonds. Vērtējums tiek balstīts uz skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Šogad konkursā tika nominēta Latvijas 51 skola četrās nominācijās: ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, proti, tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.

Read more

Medņevas bērnudārznieki Lāčplēša dienu atzīmēja kopā ar tēviem un krusttēviem

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Medņevas pirmsskolas izglītības iestādē „Pasaciņa’’ Lāčplēša dienas priekšvakarā bērni un skolotājas aicināja audzēkņu tēvus un krusttēvus uz jautrām  un sportiskām aktivitātēm – informē pirmsskolas skolotāja Biruta Konovalova. ,,Lāčplēša diena ir laiks, kad atceramies senās brīvības cīņas, pieminam tā laika varoņus. Runājam par viņu drošsirdību, bezbailību, varonību. To darām mēs pieaugušie, lielāki bērni un jaunieši, bet pirmsskolas bērni vēl nevar to tā īsti aptvert. Taču tādus vārdus, kā “drosme”, “varonis” bērni ļoti labi izprot. Ko gan viņi uzskata par pašiem drosmīgākajiem, pašiem stiprākajiem, pašiem visu varošākajiem? Kas ir viņu varonis? Nu, protams, ka tas ir tētis! Stiprāka un gudrāka, pēc viņu domām, nav neviena uz pasaules. Viņi vienmēr saka: mans tētis visu var!’’ tā norāda Biruta Konovalova.

Read more

Kā Latvijas svētkus svinēs Kārsavas novadā

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kārsavas novads atrodas Latgales austrumos, robežojas ar Krievijas Federāciju un Balvu, Baltinavas, Rēzeknes, Ciblas novadiem. Kā novads savu darbību uzsāka 2009.gadā, kad apvienojās Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagasti. Novada īpatnība – tajā 3 robežpārejas punkti: robežkontroles un muitas punkti Kārsavas dzelzceļa stacijā Bozovas ciemā un Grebņevā uz A13 šosejas Malnavas pagastā, robežkontroles punkts Aizgāršā – Goliševā. Jāpiebilst, ka Kārsavas novadā Latvijas robeža ar Krieviju stiepjas 66 km garumā.  Ceļš līdz Rīgai – 295 km.
Kaut arī līdzās Krievzemei, taču novads ir ļoti latvisks, proti, vismaz 75% iedzīvotāju ir latvieši. Līdz ar to arī patriotisks.
Izpētot Kārsavas novada pašvaldības portālu, uzzinām, ka Lāčplēša dienā, 11.novembrī, dome sadarbībā ar Malnavas koledžu un biedrību ,,|Saskaņa un atbalsts” iedzīvotājus aicina uzsākt svētku nedēļu, piedaloties šai dienai veltītā pasākumā. Tā informē Malnavas pagasta kultūras pasākumu organizatore Agnese Medne. Tas sāksies Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcā ar lūgšanām, dziesmām un dzeju, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Pēc tam novada ļaudis, īpaši jaunieši un skolēni, un ciemiņi tiek aicināti doties uz Bozovas brāļu kapiem, lai noliktu ziedus un svecītes. Turpinājumā Kārsavas novada jaunsargi nodos svinīgo solījumu. Read more

Turpinām gatavoties Valsts svētkiem. Dodamies uz Ludzas novadu.

Inga Čekša-Ratniece, Foto: Māris Justs
Kā valsts svētki tiks svinēti Latgales austrumu novadā? Ludzas novada pašvaldības portāls apliecina, ka 11.novembrī Ludzā būs Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens.
Pirms Latvijas dzimšanas dienas – 15.novembrī Briģu pagasta tautas namā radošā darbnīca par Latvju zīmēm un  puzuru izgatavošana.  Bet 16.novembrī  Briģu pagasta bibliotēkā tiks atklāta foto izstāde ,,Briģi gadsimta griezumā”. Savukārt šajā dienā Nirzas Tautas namā risināsies Latvijas Valsts svētku dienai veltīts pasākums. 17.novembrī Latvijas 99.dzimšanas dienas aktivitātes paredzētas arī Ludzas novada citos pagastos: Rundēnu Tautas namā – pasākums ,,Mana dzimtene”,  Isnaudas Tautas namā – ,,Skaistākie vārdi Latvijai”. Bet 18.novembrī Ludzas Tautas namā būs svētku koncerts „Mana tauta, mana zeme”, kura laikā arī tiks godināti konkursa ,,Ludzas novada Gada cilvēks 2017” uzvarētāji.

Read more