Tag: #Sandra Ūdre

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Rēzeknes Tautas teātra izrāde „Kaprona eglīte. Dīvainis. Mikroskops“

Es izsmējos, meita – vietām iesmējās, tā ir būtiska paaužu uztveres atškirība. Lai sajustu pilnībā šīs izrādes piedāvātos tekstus un aktierspēles zemtekstus, par maz zināt informatīvi par Vasilija Šukšina (1929–1974) laiku, ja nav paša padomju pieredzes. Citādi izrādes atmosfērā ienākt nevar un jāpaliek ārpusē.
Man šis durvju kods padevās ar trim atslēgas vārdiem: vodka, kažoks un zemtupelniecība. Nu krievu cilvēks tā iekārtots, ka bez, minums, 100 g nekur un nekā. Tomēr stereotipiskais preparēts dziļāk, ne velti vienu brīdi projektora attēlā pavīdēja sienas tepiķa mandala – tātad kosmiskās virsjēgas klātbūtne arī netiek nozaudēta. Tieši vodka tam nabaga cilvēkam ir izeja uz šo virsjēgu, jo citas slēgtas, tāpēc varoņi tik bieži ierauj vai ir labi ierāvuši. Bet ap šo un par šo starpstāvokli labi raisās aktierspēle, var izpausties līdz sejas grimašu niansēm, izrādē iesaistītajai trupas vīriešu kārtai tas meistarīgi padevies.
Kažoks, no kura simbolikas te īzšķetināti daudzi pavedieni (svarīgi, ka tā iekškabatā  pat pudeli var paslēpt), tomēr pirmām kārtām ir sociālā stāvokļa noteicējs. Par pretmetiem un vērtību sistēmu pastāstīts caur kažokiem – tikai atliek pievērsiet uzmanību, kas kuram mugurā, ieklausīties, kad piemin kažokus. Un novērtēt I. Apeles oriģinālo kažoku dizains (sieviešu tērpi arī ir uh!, vienkārši par kažokiem sanāca runāt vispirms), pat deja.

Read more

A12 februāris/marts

Gada ritmu mēs varam izvēlēties paši. No viena Jaunā gada līdz nākamajam, no vienas „Boņuka“ balvas līdz otrai, likt atskaites punktā savu vai uzņēmuma dzimšanas dienu. Gads parādās caur vēstījumu, kas ir mūsu apņemšanās un nodomi. Nākotnes
pētnieki ir pierādījuši, ka mūsdienu jauniešiem būs jāapgūst vismaz trīs profesijas un dzīvē jānomaina vairāki darbi, jo pasaules tehnoloģijas attīstās. Tam paraugs ir novada uzņēmīgie, kuriem darbi un īstenojamās idejas veidojas projektu veidā – saspringti, mērķtiecīgi un ar konkrētu rezultātu, galvenais ir motivācija darīt. Tā par sevi stāsta viena no „Tautumeitām“ – Asnāte Rancāne. Read more

10. storptautyskuo latgalistikys konfereņce

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembrī i 1. decembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā latgalistikys cykla nūslādzūšuo konfereņce „Myusu dīnu latgalīšu volūda“, veļteita myusu dīnu latgalīšu raksteibys pyrmuos normativuos apsprīdis 110 godu jubilejai i pošreizejūs raksteibys nūsacejumu desmit godim. Patīseibā, tū pīzeist ari organizatori, tei ir sovejūs kuortrejuo tikšonuos.
Diskusejā „Medeji Latgolā, jūs sasnīdzameiba i saturs“ sacynuots, ka ari finansiejumu latgaliskajam varams dabuot, kod individualuos i organizaceju sarunuos tys mierķtīceigi tiks praseits. Golvonuo „vāzda ar div golim“ diskusejā „Latgalīšu literaturys šudiņdīna, reitdīna voi vakardīna?“ – napīpraseitais latgaliski raksteitais vuords i autoru pošizpausme. Šudiņdīnys diskuseja „Myusu dīnu latgalīšu volūda: padareitais i doromais“.

Read more

Pagātnes fakti šodienai. Andrejdiena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
30.novembris – Andreji. Kalendārā tā ir zināma robežzīme – sākas Advents, jauns Baznīcas gads, tāpēc Andrejus svinējuši kā gadskārtu ieražu svētkus. Andryvs ir arī populārs latgaliešu pasaku varonis:
Andryvs beja īkrits popam poruodā. Pos pavaicoj vīnu reizi, pavaicoj ūtru, kod atdūs naudys. Andryvs vīnkuorši atbiļd, ka cytu svātdiņ. Pops gaida, gaida, brauc pats piec naudys. A Andryva sīva kai reize izvylkuse pūdeņu ar vuorūšu iudini i izlykuse iz blučeiša. Andryvs ruoda popam pūdeņu, ks pats iz blučeiša vard. Pops, tū īraudziejs, aizmiersa par naudu, suoce targavuot blučeiti. Andryvs par blučeiti papraseja capuris zalta.
Pops, nūpiercs blučeiti, līk sīvai pīvuoreit vareņu. Buoba salīk pūdā putruomus i gaļu, meklej molkys. Pops soka, lai līk pūdeņu iz blučeiša, sīva paklausa. Gaida, gaida, kai navard, tai navard. Beidzūt pops saprūt, ka Andryvs jū apmuonejs.

Read more

Pagātnes fakti šodienai. Ziemas aukstumi.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Agrāk Latgalē šai laikā parasti jau gaidīja aukstumu ar pamatīgiem mīnus grādiem un nepacietīgi gaidīja, kad pa īstam aizsals tuvējais ezers. Šāda interese par aizsaluša ezera ledus kvalitāti saistīta ar praktiskiem nolūkiem – īsināt garo apkārtceļu, ejot vai braucot ar zyrgu taisni. Ziemas mēnešos zilo ezeru zemes ainavai raksturīgi balti plašumi, krustu šķērsu nopēdoti dažādos virzienos.
Latgalieša vārdu krājumā daudz dažādu apzīmējumu sasaluma niansēm, piemēram: izpeils – virs ledus satecējis un biezā slānī sasalis ūdens; pagrauda/pagrauzde – tukšums starp ledu un ūdeni; zlaugzne – ledus virsējā ūdens plāna sasaluma kārtiņa; nūmizēt – noklāties ar plānu ledus kārtiņu; sarksne/sarkšni – sērsna; ladonka – ledus gabals, arī braukāšanai no kalna ragavu vietā u. c.

Read more

Pagātnes fakti šodienai.Katrīnas diena.

Sandra Ūdre, Foto: Māris Justs
Katrina pīmeiza, Andryvs aizsaļdēja. – Katrīnas dienā, 25. novembrī, vēro un prognozē laika apstākļus gan saistībā ar Andreja dienu 30. novembrī, gan – jau pagājušo Mārtiņa dienu 10. novembrī. Kad vienā dienā esot atkusnis, tad otrā salna. Kad Katrīnas dienā plus grādi, tad ziema būs silta. Ja Katrīnas dienā salst, tad visa ziema būs auksta.
Kristieši 25. novembrī godina leģendām apvīto svēto mocekli Katrīnu (ap 287–ap 305), kas dzīvojusi Aleksandrijā. Eiropā Katrīna ir rokdarbnieču un šuvēju aizbildne, savukārt latviešu tradīcijās Katrīna kļuvusi par kazu un aitu aizbildni. Šā vai tā tā ir sieviešu diena, tāpēc mazāk populāra par Andreja vai Mārtiņa dienu. Meitas vilkušas vīriešu drēbes un gājušas masku gājienos vai vienkārši ciemos.

Read more

Pagātnes fakti šodienai. Jezups Laganovskis.

Sandra Ūdre, Foto: Leonarda Laganovska personiskais arhīvs
Vai zināt, kas ir cacuāņi? Izrādās, tie ir lakoniski izteicieni, oriģināls ķīniešu daiļliteratūras veids. Tajā iesildījis rakstāmmašīnu arī Jezups Laganovskis (1920–1987), kura daiļradē ievērojama loma, neskatoties uz padomju laiku, vienmēr bijusi latgaliskajam.
Kaut kas no J. Laganovska cacuāņiem: Ir tukšas dienas kā izdzertas pudeles; kā neizpildīti solījumi; kā tikko izraktas bedres; kā pēdējie, uz depo ejošie tramvaji; kā pamestas sievas; kā skeleti dabas muzejā.
Nopietnākas un ietilpīgākas atziņas jeb izmeklētas piezīmes atrodam prozas grāmatās. Ieskatam dažas atziņas no „Nokrišņiem“:
 Katram cilvēkam reizi mūžā ir jāizālējas. Labāk to izdarīt jaunībā, lai nav jāsmīdina ļaudis vecumdienās. (158)
Nekas tā neapkauno gudru un varonīgu tēvu piemiņu kā gļēvi un aprobežoti dēli ar šaudīgām acīm un ļenganu rokasspiedienu. (164)
Protams, izaudzināt bērnu ir daudz grūtāk nekā radīt. Bet, lai būtu ko audzināt, vispirms tas tomēr jārada. (174)
Nomirt – nozīmē vienā rāvienā atrisināt visus jautājumus. (175)
Nez kāpēc vislielākās dusmas vecākos izraisa tieši tie bērnu netikumi, kas kādreiz piemituši pašiem, un tās kļūdas, ko pieļāvuši paši? (175)
Aukstā istabā visa pasaule šķiet auksta. (184)

Read more

Pagātnes fakti šodienai Staņislavs Kambala

Sandra Ūdre, Publicitātes foto
Staņislavs Kambala (1893–1941) vienīgais no Latgales ir piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.
Par viņu mēdza teikt, ka īstajā laikā īstajā vietā: piedalījies 1917. g. Aprīļa kongresā, ievēlēts Latgales Zemes padomē, pārstāvējis Latgali Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru; ievēlēts Satversmes Sapulcē (1920–1922) no Latgales Zemnieku partijas, iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju. Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks: Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs (1925–1926), no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis (1926–1936 viens no trim bankas direktoriem (līdz 1940).
Līdztekus sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Par Latgales vietvārdu pārgrozīšanu rakstā „Atbilde uz rakstu „Vietvārdu pārdēvējumi Latgalē““ viņam ir strikts viedoklis: Ir pareizi, ka latgalieši, 200 gadus atrodoties zem slāvu iespaida un visu laiku dzīvojot robežās ar slāviem, ir šo to piesavinājušies no slāviem kā valodā, tā arī vietu nosaukumos. Bet nav pareizi no K. R. kunga pārmest latgaliešiem pasivitāti latviskās kultūras piesavināšanās ziņā un slavēt valsts centrālās iestādes par to, ka viņas dažus vietu nosaukumus Latgalē ir pārkrustījušas.

Read more

Pagātnes fakti šodienai.Leopolds Kemps.

Sandra Ūdre, Foto: Katōļu Dzeive, 2014, nr. 12, 39. lpp.
По окнчании срока тебя отпустят на свободу, но не на родину. В Звиргздене ты не найдешь теперь никого и ничего. Приезжай в Сибирь, в г. Томск. – Tā izsūtītais Francis Kemps 1952. gada septembrī (mēnesi pirms nāves) no Sibīrijas rakstīja jaunākajam dēla Leopoldam (1927–2014) uz Komi APSR, kur Leopoldam un vēl 18 „dzimtenes nodevējiem“ piespriests pa 10 gadiem „labošanas“ darbu nometnē tālu Ziemeļos – Arhangeļskas mežos. Vēstules bija jāraksta krievu valodā, jo nebija latviešu cenzora, un tikai divas gadā.
Leopolds ir rets vārds (15. novembrī vārda diena), varbūt tas arī iezīmē šo vārdu īpašniekus par īpašiem. Vāciešiem atkāpjoties, skolotājs Jezups Rudovičs aicina Kempus doties bēgļu gaitās, bet Francis Kemps atbild: „Pret savu tautu es neko noziedzies neesmu un tautas liktenis būs arī mans liktenis.“ Viņi paliek. Read more