Tag: Žurnāls A12

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Read more

A12 5/2018

Jaunais žurnāla A12 numurs – par robežlīnijām un cilvēku drosmi

Jaunajā žurnāla A12 oktobra numurā lasiet par robežlīnijām un drosmīgajām latgalietēm, kuras  uzdrīkstas būt garīgā laika joslā. Latgale ir robežlīnija, kurā  saskaras kultūras un dažādu cilvēku garīgās izpratnes, tāpēc notiek sadursmes vai rodas kaut kas vienreizējs un dievišķs. Pētam līdzīgus reģionus pasaulē – ceļojam uz Narvu, kur plāno vērienīgu izglītības reformu valsts valodas apmācībā – apvienot igauņu un krievu skolas vienā.  Anna Paklone no Briseles uz dzimtas mājām Mērdzenē atbrauc ar džipu un restaurē senču māju, neskatoties uz 90-mit gadu vecumu. Evija Maļķeviča ir uzdrošinājusies atstāt labi apmaksātu darbu Rīgā un atgriezties Andrupenē, lai izprastu mālu, dabas un Visuma likumus un vienlaicīgi arī pati sevi.  Uzrietošā modes māksliniece Laima Jurča no Kārsavas pārsteidz krāsainos tērpos un apdrukās. Un tās sajūtas, krāsu dzīvīgumu Laima tver no bērnības un Kārsavas. Nost ar latviešu pelēko, ja dzīves un darbu paletēs ir slāviski košais. Deķu audēja Annele Slišāne par spēka avotu uzskata Zelču mājas un deču veidošanu salīdzina ar kvantu fiziku. Iepazīsti Latgali cilvēku darbos un cilvēku stāstos.

Tirdzniecības vietas

 

 

Starptautiskā veco ļaužu diena apliecina pasaules novecošanos

ANO Ģenerālā asambleja 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu izsludināja 1991.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām, veco ļaužu dzīves grūtībām, vientuļajiem vecajiem cilvēkiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pašlaik pasaulē cilvēku skaits, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, ir vairāk nekā 600 miljoni. Nākamajos 40 gados tas trīskāršosies. Pozitīvā ziņa – Eiropā līdztekus vidējais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus sievietēm un 75 gadus vīriešiem.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gadā Latgalē cilvēku skaits pēc 65 gadu vecuma ir 57 362, kas sastāda 21,7% no visiem iedzīvotājiem. Bēdīgā ziņa – no tiem 38 771 sieviete un tikai 18 591 vīrietis.

Vēsturiskais notikums Latvijai, Aglonai

Tūkstošiem ticīgo vakardien sveica pāvestu Francisku, ierodoties Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Automašīnu straume un rindas pie bazilikas vārtiem apliecināja, ka 24.septembris tiek ierakstīts valsts vēsturē. Šādiem notikumiem netraucē arī lietus mākoņi, jo cilvēkos ir vēlme tuvumā redzēt Svēto tēvu un griba ticēt, lai arī laicīgajā dzīvē viss būtu labi. Apmeklētāju rindās bija daudz vecāka gada gājuma cilvēku, klāt bija arī ģimenes ar bērniem. Tie ir brīži, kad cilvēki ir daudz vienotāki un emocijas liek noticēt labajam sevī un citos. Tikai jautājums, vai pēc dievkalpojuma sabiedrība ir gatava vairāk rūpēties par atstumtajiem, kā to aicināja pāvests.

Uzgavilējot un mājot ar valsts karodziņu pāvestam Franciskam, kad viņš lidoja virs Aglonas un pa sakrālo laukumu pārvietojās papamobilī, cilvēkos sarosījās arī lepnums par savu valsti. Notikumu atspoguļoja arī vesels pulks ārvalstu žurnālistu. Tātad Latvijas, tai skaitā Aglonas, vārds izskanēja starptautiskajā vidē. Varbūt tā ir viena no iespējām, lai par Latviju vairāk zina pasaulē, un mazāk par mūsu valsts esamību brīnās vismaz itāļi, nemaz jau nerunājot par tālām aizjūras zemēm.

Uzvārdi – lakmusa liecība

Publicēts: A12 1/34 2018 februāris marts
Autors: Aivars Berķis. Foto: Vilnis Slūka

Atrodi darbu, kas patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā! Tāda ir populārā demogrāfa Ilmāra Meža atbilde uz jautājumu, kā un pa kuru laiku iespējams tik ļoti daudz paveikt: vadīt Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroju, noturēt sabiedrības un politiķu interešu epicentrā jautājumu par mūsu tautas saglabāšanās izredzēm un papildu tam meklēt, analizēt un apkopot ziņas par 4000 uzvārdiem grāmatai „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale“. Tā laista klajā 2017. gada nogalē. Read more

Žurnāls A12 4(37)/2018

Latgales žurnāls “A12” ar jaunām rubrikām pētīs pierobežu un ciemu stāstus

Šī gada augustā līdz ar 37. numura iznākšanu sešu gadu pastāvēšanas svētkus svin žurnāls par Latgali “A12”. Septīto darbības gadu žurnāls uzsāk ar divu jaunu rubriku pieteikšanu – stāstu sērijā “Cilvēks un ciems” tiks pētīti gan plaukstošie, gan izmirstošie Latgales ciemi, bet “Robežlīnijas” vedīs uz Igaunijas un Somijas nomalēm Krievijas pierobežā, lai meklētu iespējas un vilktu paralēles ar Latgales situāciju.

Žurnāls “A12” radies 2012. gadā Rēzeknē, un tas vēsta par cilvēku ceļiem un notikumiem lielākoties Latgalē – ap šoseju A12 no Jēkabpils līdz Latvijas Austrumu robežai. Žurnāls iznāk 6 reizes gadā, 2018. gada augustā svinot jau 37. numura izdošanu. Read more

A12 oktobris/novembris 2017

  • Plūdi Latgalē divu jaunu zemnieku skatījumā: tiekamies ar Lauri Ļubku, kuru tagad daudzi atpazīst pēc peldes applūdušajā kviešu laukā, arī ekoloģisko zemeņu audzētāju Atvaru Aniņu.
  • Uzņēmējs Guntars Šults no Balviem, kurš mācījās Tibetā.
  • Dodamies uz Viļaku – Latvijas pierobežas pilsētu, kurā var atrast klusumu.
  • Kā kārkli meistaru rokās pārtop par groziem – sarunas ar Viktoru Kuhaļski un Helēnu Mundu.
  • Latgales dejotāju atmiņas no Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
  • Etīde par Kārsavu.
  • Ciemojamies pie tautiešiem Lielbritānijā: kā viņi sargā latviešu valodu tur.
  • Ceļojam pa Sēliju, meklējot tās valdzinājumu.
Žurnāls A12 – patiesi un pa īstam par mums! Abonēšana nākamajam gadam jau sākusies!
abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2472/2018_gads/

Valērija Seile vīriešu varas gaiteņos

Sandra Ūdre, Foto Latgales kultūrvēstures muzeja materiāli

Tas ir rets vārds, un latgaliešiem plašāk zināmo personību lokā –viņa tāda vienīgā. Tikpat reti 20. gs. sākuma daļas saietu fotogrāfijās var ieraudzīt sievietes. Par laimi, 1917. gada Pirmā Latgales kongresa abās fotogrāfijās – gan tajā „oficiālajā“, gan kongresu atstājušo – sievietes pamanāmas, taču tikai Valērija Seile (1891–1970), vienīgā no sievietēm, piedalījās kongresa organizēšanā un referēja. Starpkaru Latvijas vīriešu izveidotajā varas un ietekmes olimpā no visām tālaika politiķēm viņai izdevies uzkāpt visaugstāk – vienīgajai ietikt Ministru Kabinetā un vadīt skolotāju institūtu. Tāpēc „A12“ dabas pilnbrieda numurā par Vasaras saulgriežu meiteni Valēriju, bērnībā sauktu Vaļuseiti.

“Tolaik Latvija sieviešu līdztiesības ziņā ir paradoksāla valsts – sievietēm ir ar likumu nostiprinātas balsstiesības, augstākais akadēmiski izglītoto sieviešu procents Eiropā, bet nav nevienas
sievietes Saeimā, tiesneša vai valsts pārvaldes ierēdnes amatā.”
Pilns teksts žurnālā A12 Nr. 3/2017

Lai lasītu šo rakstu, Jums jābūt drukātā žurnāla A12 abonentam.
Ja vēl neesat A12 abonents, aicinām abonēt Latvijas pastā vai zvanot uz A12 redakciju  pa tālr.28696254 (abonēt uz ārvalstīm iespējams tikai zvanot uz redakciju). Abonējot  žurnālu, saņemsiet to katru otro mēnesi savā pastkastītē.

Žurnāls A12 jūnijs/jūlijs 2017

Jaunajā žurnālā A12 lasiet – Jānis Skutelis par stand-up kā publisku grēku sūdzēšanu.

Kā paņemt labāko tur un atgriezties, lai izveidotu savu uzņēmumu – Kristaps Rikāns.

Kā uzziedēt Saulgriežos – šamaņi, bungotāji un zinātāji Lauris un Arnita Daņilovi.

Ciemosimies gaismas punktā Silenē un uzzināsim, kā Valērija Seile uzkāpa vīriešu varas olimpā.

Žurnāls A12 – pa īstam, par mums. Meklējiet kioskos un abonējiet.

Kā ļaudis balsoja valsts austrumu pierobežā?

No austrumu pierobežas novadiem vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Viļakas novadā – vēlēt devās vairāk nekā puse, proti 51,18%,  balsstiesīgo iedzīvotāju. Lielākoties vēlētāji savas balsis atdeva par Latgales partiju – 49,63%, kura ieguva 8 deputātu vietas novada domē. Partija ,,Vienoti Latvijai” – 19,81%. Tās ir             3  vietas domē. Sociāldemokrātiskā partija ,,Saskaņa” – 13,45% – 2  vietas.  Pa vienam deputātam būs arī no Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas.

Aktīvi vēlētāji ir arī Baltinavas novadā. Vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā puse balsstiesīgo iedzīvotāju – 50,47%.  55,69% uzticas  vietējam sarakstam „Mēs – Baltinavai’’, saņemot 5 vietas.  Sarakstam „Savam novadam” – 32,09%, proti, 3 vietas domē, bet sarakstam ,,Baltinava – laikam līdzi’’  – 10,56%.  Tas ir 1 deputāta mandāts. Baltinavā startēja 3 saraksti.

Salīdzinoši aktīvi vēlētāji ir Ciblas novadā, pašvaldību vēlēšanās piedaloties 49,42% balsstiesīgo iedzīvotāju. Triumfēja apvienotais  Zaļo un Zemnieku savienības, Latgales partijas saraksts, kuram šoreiz uzticējās 64,99% vēlētāju. Uzvarētāji ieguva         6  vietas domē, 2 vietas būs sarakstam ,,Likteņdzirnas’’ (16,52%), 1 deputāta vieta – sarakstam ,,Savam novadam’’ (13,11%)   . 5%  barjeru nepieveica sociāldemokrātiskā partija ,,Saskaņa”,  neiegūstot nevienu deputāta krēslu. Read more