Tag: #ŽurnālsA12

Latgolys aiļu i prozys skreine

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” valsts simtgadi piedāvā sagaidīt un pavadīt kopā ar latgaliešu dzejniekiem un literātiem, ielūkojoties īpašā virtuālā “Latgolys aiļu i prozys skreinē” jeb Latgales dzejas un prozas pūra lādē. Tajā šobrīd pieejami vairāk kā 100 latgaliešu dzejas un prozas darbi.

Kopumā 15 dažādu paaudžu latgaliešu dzejnieki un literāti “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ielasījuši vairākus savus darbus, kas nu ikvienam dzejas cienītājam pieejami, noklausoties sev ērtā laikā internetā. Te īpaši jāuzsver, ka visi darbi tiek skaitīti latgaliski, tāpat vairāki no piedāvātajiem ir jaunlasījumi jeb iepriekš nekur nepublicēti darbi.

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” ar šo projektu vēlās pievērst uzmanību latgaliešu valodai, latgaliešu dzejai un prozai, to popularizējot arī multimediālā formā. “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ikviens dzejas cienītājs varēs savu iecienīto literātu ieraudzīt vaigā, un ieklausīties arī, kā literārais darbs skan paša autora balsī, tempā un interpretācijā.

Pašu autoru skaitītās latgaliskās dzejas rindas un prozas tekstus jebkurš interesents turpmāk varēs atrast ielūkojoties producentu grupas “Lietišķā Latgale” youtube.com vai facebook.com kanālos.

 

Rēzeknes un Narvas kopīgās robežlīnijas

Inga Čekša-Ratniece, Māris Justs

Kaut arī Latvijas Rēzekne un Igaunijas Narva atrodas 418 km attālumā viena no otras, abām pilsētām ir kopīgas iezīmes. Šīs robežlīnijas īpaši vērojamas pēc 2.pasaules kara. Abas pilsētas ļoti cieta kara laikā. No lielās Padomju Savienības uz tām pārsvarā sabrauca jaunatne. ,,Pirms kara tā bija kā skaista vecpilsēta. To būvējuši dāņi un zviedri. Vecas mājas bija kaut kas līdzīgs vecajai Tallinas daļai. Līdz mūsdienām palikušās tikai kādas 5 pirmskara ēkas. Karš iznīcināja visas baznīcas, bet tās, kuras nepaspēja, nojauca padomju vara. Te dzīvo pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi un citas konfesijas. Esošie daudzstāvu nami uzbūvēti 50.-80.gados’’, tā par Narvu stāsta pilsētas uzņēmējs Aleksandrs Broks. Arī Rēzeknē ieradās uz dzīvi cilvēki no lielās kaimiņvalsts, arī te tika būvētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un rūpnīcas. Abas pilsētas kļuva par rūpniecības centriem, izveidojoties maizes, piena kombinātiem, metālapstrādes un citu jomu fabrikām. Tādējādi 90.gadu beigās gan Rēzekne Latvijā, gan Narva Igaunijā piedzīvoja lielāko krīzi: rūpnīcas likvidētas, liels bezdarba līmenis. Joprojām abām pilsētām seko rūpniecības rēga ēna, sarūkot iedzīvotāju skaitam. Kā norāda Narvas uzņēmējs Aleksandrs Broks, cilvēki, īpaši gados jaunie ,,aizbrauca uz Somiju, Lielbritāniju. Tagad robežas ir atvērtas. Pensionāri palika, no kuriem vairums pārvācās uz dzīvi mazdārziņos’’. Arī rēzeknieši peļņas nolūkos ir izvēlušies vairāk Lielbritāniju, dodas arī uz Īriju, Vāciju un Norvēģiju.

Foto: Narvas pilsētas skati, informācijas valoda, uzņēmums Nakro.

 

 

 

 

 

 

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Šodien Annas Rancānes jaunās grāmatas ,,Prīca i klusiešona” atvēršanas svētki

Tā ir Annas Rancānes jau astotā dzejas grāmata. Lasāmi no 2012.gada  tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Grāmatu ,,Prīca i klusiešona” papildina mākslinieces Gundegas Rancānes gleznas, tās maketu izstrādāja Daina Salmiņa, grāmatas literārā redaktore ir Ilze Sperga.

Dzejniece, žurnāliste Anna Rancāne dzimusi Miglinieku ciema Liuzenieko. Publicējas kopš 1975.gada. Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē un M.Gorkija Literatūras institūtā Maskavā. Strādājusi par izdevniecības ,,Liesma” redaktori, bija Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja, vēlāk laikraksta ,,Latgales Laiks’’ galvenā redaktore, kā arī laikraksta ,,Diena” reģionālā korespondente. Pašlaik ir Rēzeknes novada mājas lapas satura redaktore, kā arī raksta žurnālam A12. Read more

No Rēzeknes uz Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa skati ,,LDS Balva 2018”

Jau 11.reizi Latvijas Dizaineru savienība apkopo un izceļ Latvijas labākos dizaineru darbus. Šogad tā no 5. līdz 7.oktobrim notika izstādes ,,DesignIsle 2018” ietvaros Ķīpsalā Rīgā.

Kā informē rīkotāji, šogad otrajā kārtā skolu, augstskolu un profesionāļu kategorijā ir izvirzīti kopumā simts četrdesmit deviņi darbi. Profesionāļu konkursā darbi pieteikti kategorijās ,,Lietu dizains” (šī gada temats – gaismas objektu, tas ir, gaismekļu, gaismas ķermeņu un lampu dizains), ,,Interjera dizains” un ,,Saziņas dizains” (šī gada temats – zīmes dizains).

Arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu nominācijā ,,Lietu dizains’’ pārstāvēja 4 absolventu dizaina darbi:

Read more

Viszemākā vēlētāju aktivitāte – Rēzeknes novadā gan reģiona, gan valsts mērogā

13.Saeimas vēlēšanās vienā no Latvijas lielākajiem novadiem – Rēzeknes novadā piedalījās 7236 balsstiesīgie, proti, 33,47%. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Uz vēlēšanu iecirkņiem ir devies tikai katrs trešais iedzīvotājs. Iespējams, ka novada vairāki vēlētāji vai nu apmeklēja Rēzeknes pilsētas vēlēšanu iecirkņus, vai ir atstājuši dzimto novadu un pašlaik dzīvo un strādā ārpus Latvijas, saglabājot Rēzeknes novada pierakstu.

Zema vēlētāju aktivitāte bija arī Ciblas novadā – 34,61%, proti, balsot devās 751 cilvēks. Tad seko Daugavpils novads, kurā piedalījās 35,66% – 5904 balsstiesīgie. Dagdas novadā – 36,71%, piedaloties vēlēšanās 2122 cilvēkam. Arī Zilupes un Riebiņu novadā uz vēlēšanām devās mazāk nekā 40% no balsstiesīgajiem: Zilupes novadā – 38,30 % (864 vēlētāji) un Riebiņu novadā – 38,80 % (1668 vēlētāji). Read more

Izdota jauna Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”

Septembra beigās izdota jauna Latgales dzejnieces, literātes, žurnālistes, publicistes un arī dramaturģes Annas Rancānes dzejas grāmata “Prīca i klusiešona”, kurā lasāmi pēdējos gados tapušie vairāk nekā simts autores darbi gan latgaliešu, gan latviešu literārajā rakstu valodā.

Anna Rancāne ir mūsdienu Latgales spilgtākā rakstītāja. Grāmatā “Prīca i klusiešona” dzeja, kas pārsvarā ir latgaliski un tapusi laika posmā no 2012. līdz 2018. gadam, mijas ar dienasgrāmatas tipa īsprozas tekstiem, ko pati autore dēvē par naktsrakstiem un kuru hronoloģija iezīmē tapšanu no 2008. līdz 2011. gadam. Uz to atskatoties, Anna atzīst, ka tas sakritis ar krīzes laiku, vairs tā nevarētu rakstīt. Balstoties uz naktsrakstiem, 2017. gada aprīlī Lūznavas muižā tapis literāri muzikāls uzvedums “Atlaižu”, kuru līdz ar Annu Rancāni veidojusi režisore Māra Zaļaiskalns, aktrise Vizma Kvēpa un mūziķe Kristīne Kārkle-Kalniņa. Anna par jaunā krājuma iznākšanu saka: “Jaunys gruomotys izīšona ir svātki bez šaubu. Koč kuo nūslāgums. Ari koč kuo nūškieršonu nu sevis.”

Darbu krājuma māksliniece ir Gundega Rancāne, kuru ar Annu saista attāla radniecība – abas cēlušās no vienas Rancānu dzimtas dažādiem zariem. Sadarboties ar Gundegu Anna Rancāne vēlējusies jau sen, jo asinsradniecība nav bijis pats galvenais – svarīgāka bijusi garīgā tuvība un dzīves uztvere – brīžiem sakāpināti ekspresīva, krāsaina, spilgta, brīžiem niansēta un apcerīga. Grāmatā Annas literāros darbus izkrāso astoņas Gundegas Rancānes gleznas, ko vienotā stāstā salikusi māksliniece, maketētāja Daina Salmiņa. Krājuma “Prīca i klusiešona” literārā redaktore ir Ilze Sperga. Read more

Jauns raidījums “Laika leigučuos”

No 10. oktobra trešdienās plkst. 19:00 Dautkom TV un no 11.oktobra ceturtdienās 17:30 Re:TV kanālā būs skatāms jauns, unikāls raidījums latgaliešu valodā, ko veido Latgolys entuziastu grupa Biļdis- “Laika leigučuos” (latv. laika šūpolēs). Tajā tiks vēstīts par Latgali – sākot no Latvijas neatkarīgas atgūšanas līdz pat mūsdienām, analizējot un salīdzinot vēsturiskajos videomateriālos attēloto ar situāciju šodien, veidojot Latgales  spilgtāko personību kultūrā un politikā portretus, ieskatoties Latgales kultūrtelpas aktualitātēs. Raidījums veidots par godu Latvijas valsts simtgadei, stiprinot piederību Latvijas valstij un ceļot latgalisko pašapziņu.

Raidījumu veidos 3 rubrikas – “Viesturis olūtā”, “Latgolai nūzeimeiga personeiba” un “Latgolys kulturtelpys aktualitatis”. Read more

Radošajā konkursā ,,Govju parāde’’ Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis ir viens no labākajiem Latvijā

Harijs Ločmelis ir ieguvis 2.vietu biedrības ,,Siera klubs” sadarbībā ar profesionālās izglītības kompetences centru ,,Ogres tehnikums” rīkotajā radošo darbu konkursā ,,Govju parāde”. Kopumā konkursā piedalījās 18 mākslas un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi no visas Latvijas, iesniedzot 30 darbus.

Sestdien, 8.septembrī Latvijas simtgades pasākumā ,,Lauki ienāk pilsētā” Rīgā, 11.novembra krastmalā ne vien bija apskatāmi konkursa dalībnieku darbi, bet arī tika sumināti pirmo trīs vietu ieguvēji, viņu vidū arī Harijs. Read more

Skolēniem jauna – kultūras soma

No 2018. gada septembra visā Latvijā sākas LR Kultūras ministrijas rīkotā iniciatīva “Latvijas skolas soma”, kurā iesaistīsies vairāk nekā 200 000 bērni un jaunieši, sniedzot iespēju pieredzēt un iepazīt Latvijas vērtības caur dažāda veida kultūras piedāvājumu. Tas paredz spēcināt jaunās paaudzes valstiskās piederības apziņu un nacionālo identitāti.

Inese Dundure, Gaisma pirkstu galos, papīrs, jaukta tehnika.

Latgales Kultūrvēstures muzejs “Latvijas skolas somas” ietvaros šajā mācību gadā piedāvā iepazīt vairākas muzejpedagoģiskās nodarbības, kas veidotas ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu kultūrizglītību caur kultūrvēsturisko notikumu, kultūras mantojuma un nacionālo vērtību apguves procesu. Skolēni tiek aicināti piedalīties 17 muzejizglītībā balstītās programmās. Read more

Pāri Daugavai no Sventes ar automašīnu pa dzelzceļa tiltu

Sventes metāla kniedētu kopņu konstrukcijas tilts pāri Daugavai autobraucējiem ir slēgts, jo ir uzsākti tā remontdarbi. Tagad tikt pāri Daugavai iespējams pa pagaidu apbraucamo tiltu – dzelzceļa tiltu, kurš ir piemērots: demontētas sliedes un uzliktas koka konstrukcijas. Kā informē Daugavpils novada pašvaldība, Sventes tilta atjaunošanā tiek ieguldīti 1,38 miljoni eiro.

Jāpiebilst, ka šo tiltu 1965.gadā uzbūvēja toreiz PSRS Aizsardzības ministrija. Autoceļa brauktuvi no dzelzceļa satiksmes sliežu ceļa norobežo kopnes. Tilta garums ir 324,4 metri.