Sākas latgaliešu literatūras popularizēšanas akcija “Dūmoj ar komatim!”

Šobrīd, decembra vidū, sākas latgaliešu literatūras un valodas popularizēšanas akcija “Dūmoj ar komatim!”, kurā ar video un pastkaršu palīdzību latgaliešu kultūras aktīvisti pievērš uzmanību latgaliski radītiem literāriem darbiem un latgaliski rakstītiem tekstiem.

Vistrauslākā latgaliešu mūsdienu kultūras daļa šobrīd diemžēl ir literatūra. To statistiski apliecina gan nelielais katru gadu latgaliski izdoto grāmatu skaits, gan arī Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” nominācijas – balvas norises desmit gadu laikā literatūras nomināciju skaits pretendentu trūkuma dēļ no sešām pirmajā gadā (2008) ir samazinājies līdz divām (vismaz pēdējos četrus gadus). Jaunu augstvērtīgu (kas gūst ievērību kopējā latviešu literatūras laukā) darbu ir ļoti maz, tāpat literatūra latgaliski nav izplatīta lasāmviela tās lietotāju – lasītāju – vidū. Lai veicinātu latgaliešu literatūras popularitāti, atpazīstamību un arī lasīšanu latgaliski, biedrība “Latgolys Producentu Grupa” sadarbībā ar biedrību “Kukuži” īsteno projektu-akciju “Dūmoj ar komatim!”, kura mērķi plānots sasniegt ar 15 literāro darbu video vizualizācijām, kurās skanēs Latgales kultūrā zināmu cilvēku ierunātie dažādu laiku un dažādu latgaliešu autoru literārie darbi, un divu pastkaršu palīdzību, kuras būs pieejamas ikvienam gribētājam Rīgā un Latgalē bez maksas.

Ideja par “Dūmoj ar komatim!” radās latgaliešu literātam Oskaram Orlovam (Raibīs): “Ideja par “Dūmoj ar komatim” roduos vysā paseņ, verūtīs literarūs procesus uorzemēs, kur gruomotom teik taiseiti treileri, i cytys mini publicitatis akcejis. Tok tys pi myusu eipaši plaši nateik izmontuots. Itymā informativajā pasaulī eipaši literaturai vajadzeigs jauns, aizraunūšs, kūduleigs veids, kai jū pasnēgt, varbyut īiņteresēt skaiteituoju/klauseituoju. Literatura – tei ir mysudīnu cylvāka naatkareiba. Pošam pīsadolūt vysaiduos dzejis i prozys nūtikšonuos, asu nūvāruojs, ka cytu reizi pošim autorim ir biklums i navareiba runuot sovus goradorbus i rakstnīkam na vysod tys ari ir juodora. Jam teksti juoroksta, na juodūmoj, kai jī juopasnādz auditorejai. Deļ tuo ari itūreiz tekstus runoj cyti – latgaliskajā sabīdreibā zynomi ļauds.” Read more

A12 DECEMBRIS/JANVĀRIS 2018

Vai viegli atgriezties un dzīvot Latvijā – šāds ir jaunā žurnāla A12 Decembris/Janvāris numura jautājums. Lūznaviete Maija Hartmane atzīst, ka Latgalē saules ir vairāk, bet dzejniece Ingrīda Tārauda joprojām ir starp divām pasaulēm un atzīst, ka savu vietu Latvijā atrast ir grūti. Vai ir iespējams saimniekot videi draudzīgi un izmantot jaunākās tehnoloģijas, to atklāj uzņēmīgais Aldis Ločmelis. Fotogrāfe Arita Strode-Kļaviņa stāsta par neparastajiem latgaliešiem, bet melomāns Ivars Matisovs piedāvā unikālu pētījumu par mūsdienu mūzikas dzīvi Latgalē. Un vēl uzzināsiet, kā Somijā audzē ziemeļbriežus un haskijus un kāpēc Peipusa ezera vecticībnieki audzē sīpolus. Dziļi un patiesi par mums – jaunajā A12 žurnāla numurā.

Advente – pozitīvās domāšanas laiks

Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir interesējušies par pozitīvām lietām, kas dzīvi padara labāku. Bībelē teikts, ka ,,noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu” (Salamana pamācības). Tātad ja cilvēks koncentrēsies uz pozitīvo, viņš jutīsies priecīgs un apmierināts ar dzīvi. 4.gs.p.m.ē. sengrieķu filozofs Aristips atzina, ka dzīves mērķis ir pēc iespējas vairāk pozitīvo emociju un ,,laime ir cilvēks hedonisko piedzīvojumu summa’’. Arī sengrieķu filozofs Dēmokrits norādīja, ka laimīgas dzīves gandarījums ir nevis cilvēka ieguvumi, bet gan viņa reakcija uz savas dzīves notikumiem.

Pozitīvā domāšana – tas ir savdabīgs instruments, ar kura palīdzību varam pārkārtot savu dzīvi, padarot to krāšņu un laimīgu (Opras Vinfrijas grāmata „Ko es skaidri zinu”).

Cilvēks pats rada apstākļus savu sapņu piepildīšanai. Tādējādi tā jau ir mērķtiecīga rīcība.

Valodnieki norāda, ka liels spēks ir pateiktajam vārdam. Ar tā palīdzību var sāpināt, ievainot, var iedrošināt, sajūsmināt, darīt laimīgu. Domu spēks un emocijas. Amerikāņu psihologs Ēriks Berns skaidro, ka no zinātniskā viedokļa kvantu fizika šodien ir apstiprinājusi, ka katrai domai ir sava vibrācija un ar savām domām cilvēks savai dzīvei piesaista noteiktu dzīves stilu, cilvēkus, notikumus un lietas. Domāt, runāt, dzīvot pozitīvi nozīmē būt pozitīvam savās emocijās. Read more

Latgalē Adventes laiku ievada dievkalpojumi baznīcās

Ziemassvētku jeb Bērniņa Jēzus gaidīšanas svētkus arī šogad Latgales dievnami ievadīja ar svētajām misēm un baznīcu zvanu skaņām. Kristiešu liturģiskā gada sākums jeb Advente sākās 2.decembrī. Tradicionāli tā ir ceturtā svētdiena pirms Ziemassvētkiem. Ticīgie šo laiku velta gavēšanai, pārdomām klusumā. Par tradīciju ne vien dievnamos, bet arī gandrīz vai katrā mājā jau ir kļuvis Adventes vainags  –  vienotības un mūžības simbols, katru svētdienu tajā iededzot pa vienai svecītei. No egļu zariem pītie vainagi ir kā sākums brīnumam, sirdsmiera meklējumiem un gaidīšanas priekam. Tādējādi nav nekas neparasts, ka jau pirms Adventes sākuma bērnudārzos, skolās, radošajos interešu pulciņos mazi un lieli, jauni un veci iesaistās vainagu darināšanas procesā. Arī pielietoto materiālu dažādībā ir kaut kas neparasts un bieži vien inovatīvs, tomēr galvenā doma nepazūd – iestājies gaidīšanas un atnākšanas laiks. Izpētot pasākumus Latgales pagastos un ciematos, gandrīz vai katrā bija Adventes vainagu darināšanas radošās darbnīcas. Rēzeknes novadā piemēram apgūt šīs prasmes varēja Gaigalavas pagasta sabiedrisko aktivitāšu centrā „Strūžānu skola”, Ratnieku tautas nama radošajā darbnīcā ,,Mans Adventes vainags”.

Gaidīšanas laika tradicionālais simbolizētājs Adventes vainags, kā liecina vēsture, kristīgajās konfesijās ir ienācis no luterāņiem. Pirmajā svētdienā iedegtā svece ir veltīta cerībām, otrā būs par mīlestību, trešā – par prieku, ceturtā – par mieru.

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Andrejdiena Latvijas pierobežā

Jau kopš seniem laikiem latvieši godā ir turējuši Andrejdienu. Joprojām Latvijā viens no populārākajiem personvārdiem ir Andrejs. Valstī dzīvo  gandrīz 20 tūkstoši (19 929) šī vārda nēsātāju – apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Iedzīvotāju reģistra statistikas dati, norādot, ka šogad pasaulē nācis jau 51 Andrejs. Latgales kontekstā visvairāk Andreju dzīvo Daugavpilī – 1333. Popularitāti nav zaudējis arī Andra vārds, proti, Latvijā ir 1913 Andri. Jaundzimušo šī vārda īpašnieku tiesa gan ir mazāk – 19.

Kā vēsta foklora, Andreja diena bija zīlēšanas un burvestību laiks, vakarā tika mieloti gari un nestas dāvanas veļiem, jo oficiāli ar šo dienu beidzās veļu laiks.

Neatņemama Andreja dienas tradīcija – meitas un puiši gājuši čigānos un zīlējuši nākotni. Ticējums vēsta: ,, Andreja vakarā priekš gulēt iešanas vajaga nobērt zem gultas labību un teikt: “Svētais Andrej, parādi man manu nākamo!” Tad bez vārda runas aizmigt, kas sapņos parādīsies, tas būs izredzētais’’.  Šajā dienā arī varot noteikt, kāds laiks gaidām turpmāk. Ļaudis teic: ,,Kādi Andreji, tāda visa ziema’’. Read more

Latgolys aiļu i prozys skreine

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” valsts simtgadi piedāvā sagaidīt un pavadīt kopā ar latgaliešu dzejniekiem un literātiem, ielūkojoties īpašā virtuālā “Latgolys aiļu i prozys skreinē” jeb Latgales dzejas un prozas pūra lādē. Tajā šobrīd pieejami vairāk kā 100 latgaliešu dzejas un prozas darbi.

Kopumā 15 dažādu paaudžu latgaliešu dzejnieki un literāti “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ielasījuši vairākus savus darbus, kas nu ikvienam dzejas cienītājam pieejami, noklausoties sev ērtā laikā internetā. Te īpaši jāuzsver, ka visi darbi tiek skaitīti latgaliski, tāpat vairāki no piedāvātajiem ir jaunlasījumi jeb iepriekš nekur nepublicēti darbi.

Producentu grupa “Lietišķā Latgale” ar šo projektu vēlās pievērst uzmanību latgaliešu valodai, latgaliešu dzejai un prozai, to popularizējot arī multimediālā formā. “Latgolys aiļu i prozys skreinē” ikviens dzejas cienītājs varēs savu iecienīto literātu ieraudzīt vaigā, un ieklausīties arī, kā literārais darbs skan paša autora balsī, tempā un interpretācijā.

Pašu autoru skaitītās latgaliskās dzejas rindas un prozas tekstus jebkurš interesents turpmāk varēs atrast ielūkojoties producentu grupas “Lietišķā Latgale” youtube.com vai facebook.com kanālos.

 

No Latvijas lielajām pilsētām iedzīvotāju skaits visvairāk samazinās Daugavpilī

Salīdzinot ar 2016.gadu, Daugavpilī tas sarucis par 1,6 % jeb 1342 cilvēkiem 2017.gadā. Rēzeknē samazinājies tikai par 0,1 % jeb 18 iedzīvotājiem. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā Latvijā 2017.gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits saruka par 15,7 tūkstošiem cilvēku.

Skatoties reģionu griezumā, tieši Latgalē dzīvo visvairāk vecu cilvēku. 21,16% no visiem iedzīvotājiem ir sasnieguši 65 gadu vecumu un vairāk. Līdztekus šis reģions ir ar lielāko darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru – 64,7 %, bet ar mazāko bērnu īpatsvaru – 13,7 %.

Latgale ir reģions, kurā latviešu ir mazāk nekā puse no visiem iedzīvotājiem, sastādot 45,9%. Read more

Viļakas novada muzejs aicina apmeklēt starptautisko izstādi

No 2018.gada 25.oktobra līdz 2019.gada 24.februārim Kultūras un radošo industriju centrā Klostera ielā 1,Viļakā, būs skatāma starptautiskā arheoloģijas izstāde – „Tik tālu, bet tomēr tik tuvu: Latvija un Polija. Vairāk kā 100 gadus kopīga vēsture”, “Tak daleko, a tak blisko: Łotwa i Polska. Więcejniż 100 lat wspólnejhistorii”,  (“Latvia and Poland: so far away and yet so close. More than 100 years o fcommon history”).
Viļakas apkārtne ir cieši saistīta ar poļu muižniekiem un poļu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. Poļi ir devuši milzīgu ieguldījumu ne tikai poļu kultūras attīstībā, bet arī Viļakas apkārtnes senatnes izpētē, kad šo zemi apdzīvoja senie latgaļi. Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Valsts arheoloģijas muzeju Varšavā, kurā strādā vieni no vadošajiem Eiropas arheologiem.

19.gs beigās Marienhauzenā un tās apkārtne poļu zinātnieks Z.Glogers veica arheoloģiskos izrakumus un atrada vairākas senlietas, kuras aizveda sev līdzi uz Poliju. Tas ir bagātīgs arheoloģiskais materiāls par Viļakas apkārtnes dzīvi un kultūru no 13.gs-16.gs. Izstādes idejas autors ir Latvijas vēstnieks Polijā Edgars Bondars. Kā izstādes pirmā pieturvieta izvēlēta  tieši Viļaka, jo lielākā daļa arheoloģiskā materiāla nāk no Viļakas novada senkapiem. Read more

Rēzeknes un Narvas kopīgās robežlīnijas

Inga Čekša-Ratniece, Māris Justs

Kaut arī Latvijas Rēzekne un Igaunijas Narva atrodas 418 km attālumā viena no otras, abām pilsētām ir kopīgas iezīmes. Šīs robežlīnijas īpaši vērojamas pēc 2.pasaules kara. Abas pilsētas ļoti cieta kara laikā. No lielās Padomju Savienības uz tām pārsvarā sabrauca jaunatne. ,,Pirms kara tā bija kā skaista vecpilsēta. To būvējuši dāņi un zviedri. Vecas mājas bija kaut kas līdzīgs vecajai Tallinas daļai. Līdz mūsdienām palikušās tikai kādas 5 pirmskara ēkas. Karš iznīcināja visas baznīcas, bet tās, kuras nepaspēja, nojauca padomju vara. Te dzīvo pareizticīgie, vecticībnieki, katoļi un citas konfesijas. Esošie daudzstāvu nami uzbūvēti 50.-80.gados’’, tā par Narvu stāsta pilsētas uzņēmējs Aleksandrs Broks. Arī Rēzeknē ieradās uz dzīvi cilvēki no lielās kaimiņvalsts, arī te tika būvētas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un rūpnīcas. Abas pilsētas kļuva par rūpniecības centriem, izveidojoties maizes, piena kombinātiem, metālapstrādes un citu jomu fabrikām. Tādējādi 90.gadu beigās gan Rēzekne Latvijā, gan Narva Igaunijā piedzīvoja lielāko krīzi: rūpnīcas likvidētas, liels bezdarba līmenis. Joprojām abām pilsētām seko rūpniecības rēga ēna, sarūkot iedzīvotāju skaitam. Kā norāda Narvas uzņēmējs Aleksandrs Broks, cilvēki, īpaši gados jaunie ,,aizbrauca uz Somiju, Lielbritāniju. Tagad robežas ir atvērtas. Pensionāri palika, no kuriem vairums pārvācās uz dzīvi mazdārziņos’’. Arī rēzeknieši peļņas nolūkos ir izvēlušies vairāk Lielbritāniju, dodas arī uz Īriju, Vāciju un Norvēģiju.

Foto: Narvas pilsētas skati, informācijas valoda, uzņēmums Nakro.

 

 

 

 

 

 

Raksts sagatavots ar Vides reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas budžeta līdzekļiem projekta “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.

Otro reizi varēs rakstīt diktātu latgaliski

Sestdien, 3. novembrī, uz Otro pasaules diktātu latgaliešu rakstu valodā aicina “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija.  Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 latgaliskajā raidījumā “Kolnasāta” plkst. 18.15 gan visās LR1 frekvencēs Latvijā, gan interneta tiešraidē visā pasaulē.

Pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā pirmo reizi notika 2017. gadā, iedvesmojoties no iniciatīvas“Latgalīšu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, i ir pošsaprūtami, ka ari latgaliski var raksteit diktatu. Iniciativys mierkis ir popularizēt latgalīšu volūdu i veicynuot tuos lītuojuma pīaugumu,” saka diktāta idejas autore un portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne. Read more